Divas dienas daļu Rīgas zināmā mērā paralizēja ūdens trūkums, ko izraisīja maģistrālā ūdensvada nopietnā avārija. Lai gan „Rīgas ūdens” speciālisti visu šo laiku strādāja, muguras neatliekdami un centās maksimāli ātri novērst bojājumu, tomēr neizpratni rada apstāklis, ka šā uzņēmuma vadība šo divu dienu laikā tā īsti nemaz neatvainojās saviem klientiem – tajā skaitā uzņēmumiem, kuri bija spiesti izjust nopietnas neērtības un noteikti pat diskomfortu.

 

Tas, ka avārijas notiek neplānoti, protams, nav nekāds jaunums, un tādas situācijas nekad 100% nevar iepriekš paredzēt. Tomēr no publiski pieejamās informācijas ir noprotams, ka ūdensvada avārija notika vietā, kur jau notika plānoti remontdarbi, turklāt salūdza simtgadīga ierīce – tātad – ja jau notiek remonts un modernizācija, liekas pašsaprotami, ka tiek mainītas arī vecās iekārtas pret jaunajām. Taču no šīs mācības rodas sajūta, ka salūzušās un „sausumu periodu” radījušās iekārtas maiņa nemaz nebija paredzēta, ja jau tas „Rīgas ūdens” darbiniekiem radīja tik milzīgas problēmas. Labi, ūdens atkal krānos parādījies un neviens īpaši no tā nav cietis. It kā.. Tomēr – vai kāds ir aprēķinājis – vai vismaz plāno to darīt, cik „sausuma periods” lielus zaudējumus vai arī vienkārši neiegūtos ieņēmumus ir radījis avārijas skartā rajona uzņēmējiem – kafejnīcām, veikaliem, biroju darbiniekiem? Šķiet, nevienam nerodas jautājums, ka bez ūdens zupu neuzvārīsi un traukus nenomazgāsi. Bet klientiem ēst taču gribas arī tad, kad pilsētas ūdensvados nav ne pilītes ūdens. Un, atvainojiet, biroja darbiniekiem uz tualeti arī vajag aiziet. Un kā šādā situācijā strādāt? Un otrs jautājums – vai kāds gatavojas atmaksāt tos papildu izdevumus, ko daudzie iedzīvotāji un arī uzņēmumi neplānoti iztērēja, avārijas novēršanas laikā papildus iepērkot apkārtējos veikalos dzeramā ūdens krājumus? Vienīgais, kas dzirdēts no „Rīgas ūdens” puses – uzņēmuma darbinieki darījuši visu iespējamo, lai novērstu avāriju, bet savukārt klientiem esot jābūt saprotošiem, jo viss taču tiekot darīts ūdens kvalitātes labākai nodrošināšanai. Bet kāda jēga klientam no labāka ūdens, ja viņam tā nav vispār. Turklāt tādējādi ir traucēts bizness un vēl turklāt rodas papildus izdevumi.

Parasti jau pēc šādiem gadījumiem atbildīgiem darbiniekiem vismaz pakrata publiski ar pirkstu, ja ne pat atlaiž no darba. Rīgā, šķiet, šīs divas dienas nekādas krīzes laikam nav bijis...