Vēl pirms gada. Vēl pirms pusgada. Un pat vēl pirms pavisam neilga laika valdība mūs baroja ar pasakām un teikām, ka Latvijas ekonomika pārdzīvo nelielas grūtības un valdība visu kontrolē un nekas traks ar mūsu ekonomiku nenotiks. Šodienas realitāte liecina par pavisam ko citu. Un tas nekādā veidā nedara godu ne valdības vadītājam, ne finanšu ministram.

Vakar valdība pieņēma virkni smagu un diezgan skarbu lēmumu saistībā ar valsts ekonomikas stabilizēšanu, tajā skaitā arī par virknes nodokļu likmju palielināšanu. Protams, var diskutēt par valdības rīcības iemesliem, paaugstinot patēriņa nodokļus brīdī, kad tā pati aicina iedzīvotājus tērēt vairāk, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanos. Un vēl jo vairāk – kad pasaules praksa šādās situācijās ir savādāka. Taču iespējams, valdībai ir kāda īpaša informācija, ko šajā valstī nezina pārējā sabiedrība – un starp citu – pēdējā laikā pie tā jau esam pieraduši, ka valstiski svarīgus lēmumus, kas skar ikvienu sabiedrības locekli, Latvijā pēdējos mēnešos pieņem faktiski neliela saujiņa cilvēku. Bet ne par to ir stāsts. Šoreiz nedaudz ironisku smaidu raisa finanšu ministra Ata Slaktera teiktais, ka valdībai arī turpmāk būšōt jārīkojas skarbi. Taču laikam Slaktera kungs ir aizmirsis, ka gan viņš, gan tagadējais premjers Godmanis  ir bijuši ministri arī iepriekšējās valdībās, kuru laikā tika solīti treknie gadi un netika savlaicīgi veikta sagatavošanās pasaules krīzei, lai gan speciālisti par to brīdīnāja jau sen. Un te nu nekādi nav skaidrs, kādēļ tagad valdība atļaujas vienpersoniski, bez saskaņošanas un konsultācijām ar nodokļu maksātājiem lemt par tik būtiskiem jautājumiem makroekonomikas līmenī un turklāt zināmā mērā vēl baidīt sabiedrību, ka valdība vēl turpinās rīkoties skarbi. Vienlaikus gan secinot, cik nesagatavoti un neargumentēti ir daļa pieņemto lēmumu, drīzāk gribas vārdu skarbi pārfrāzēt un haotiski.

Būtu arī patīkami, ja valdības pārstāvji beidot pārstātu bārstīties ar skaļām frāzēm, bet gan skaidri un precīzi parādītu, kādēļ pieņemti visi līdzšinējie lēmumi, kādas iespējamās sekas vai ieguvumi no tiem ir sagaidāmi un kā katrs lēmums ietekmēs attiecīgo nozari un katru indivīdu atsevišķi. Pagaidām esam saņēmuši gudras pamācības, ka mums ir jāpieņem valdības lēmumi, bet izskaidrojumus un pamatojumus dzirdējuši neesam. Un tas rada bažas, vai valdība pati saprot, ko un kādēļ lemj un dara.

Laikam jau tikai būtu loģiski vēl atgādināt valdībai, ka Latvija ir mūsu visu kopīgā valsts, nevis dažu skarbo puišu tusiņa vieta.