Arhīvs
Decembris, 2019
25
26
27
28
29
30
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
1
2
3
4
5
Šlesera pēriens bankām
Publicēts 12. janvārī, 2009.
Lai arī satiksmes ministra Aināra Šlesera ideja ar likumu noteikt moratoriju trīs gadu garumā, kura laikā bankas nedrīkstētu atņemt mājokļus tiem kredītņēmējiem, kuriem kļuvis apgrūtinoši samaksāt parādu, ir vērtējama pozitīvi, tomēr nav īsti skaidrs, kā reāli šo iniciatīvu varētu ieviest dzīvē.

Arī diezgan pamatoti ir Šlesera pārmetumi bankām par to, ka tieši tās pašas ir vainīgas gan pie sapūstajiem nekustamā īpašuma cenu burbuļiem iepriekšējos gados, gan arī par to, ka cilvēki bieži līdz galam neizvērtēja nākotnes perspektīvas, pirms ņēma kredītu sava mājokļa iegādei. Bet tagad ir vērojama nedaudz īpatnēja attieksme no banku puses – bieži rodas sajūta, ka bankas tagad nevēlas uzņemties kopīgu atbildību ar saviem klientiem un nevēlas kopā pārciest grūtības. Lai arī ir diezgan skaidrs, ka lielākā daļa kredītņēmēju necentās sagrābties pēc iespējas vairāk kredītu cerībā, ka tos tomēr nebūs jāatdod. Lielākā daļa tomēr vēlējās šo banku īpaši piedāvāto palīdzību tieši tādēļ, lai beidzot iegūtu savu mājokli un daudzu gadu garumā to nomaksātu, turklāt vēl garantējot bankām ļoti labu peļņu.
Tādēļ noteikti ir apsveicama Šlesera iniciatīva mazliet pienremzēt banku aktivitātes šajos visiem grūtajos laikos. Var tikai pievienoties Šlesera viedoklim, ka arī bankām ir jāuzņemas atbildība par šodienas situāciju kredītu tirgū, nevis visa atbildība jāpārceļ uz kredītņēmējiem – gan privātpersonām, gan uzņēmējiem. Tieši krīze parādīs tās bankas, kuras par galveno mērķi ir izvirzījušas vieglas peļņas gūšanu, un kuras bankas kā svarīgāko uzdevumu tomēr definējušas labas partnerattiecības ar saviem klientiem – esot kopā gan vieglākos, gan grūtākos brīžos. Un tā nav kritika bankām, kuras dara savu biznesu. Tā vairāk ir reālās situācijas konstatēšana, jo nav korekti vienu dienu mēģināt “iebarot” kredītu katram pretimnācējam, bet nākamajā dienā ieslēgt dzelžainu piedziņas mehānismu, jo debitors nespēj atmaksāt parādu. Bet vai tiešām tādā brīdī vainīgs ir tikai kredīta ņēmējs?

Komentāri (3)
rolands: TĀ NAV ŠLESERA INICIATĪVA. VIŅŠ TO IR NOŠPIKOJIS UN IZMANTO ŠO LAIKU, KAD VISI KLAUSĀS ZIŅAS, LAI PASPĪDĒTU, JEB ATGĀDINĀTU PAR SEVI. (ŠODIEN LR1 TOMSONA RAIDĪJUMĀ UZŅĒMĒJA TO PATEICA SKAIDRI, KA VIŅI IR TO VĒSTULĒ VALDĪBAI NOSŪTĪJUŠI KĀ VIENU NO PRIEKŠLIKUMIEM). LŪDZU RAKSTA AUTORAM NEATREFERĒT TĀ KROPĻA VĀRDU VISPĀR! PALDIES!
12/01/2009 14:22
Andris: Šlesera kungs šorīt LNT studijā paziņoja, ka aicinās valdību piestādīt rēķinu bezatbildīgajām Zviedru bankām, kas kārtējo reizi pie visa vainīgas. Tomēr "augsti izglītotajam" Aināram būtu jāapzinās, ka Latvijas atrašanās dziļas bedres dibenā ir vien viņa paša un valdības nopelns. Tāpēc aicinu rēķinu adresēt pareizi un to piestādīt pašam Šlesera kungam un viņa kolēģiem valdībā jau rīt, 13. janvārī, Doma laukumā.

Aicinu atnākt visus, kam ir tāda iespēja. Tāpat mudinu nevienu nepakļauties provokācijām un neizdarīt nekādas ar likumu aizliegtas darbības! Tas nevienam no valdības puišeļiem neliks pat aizrīties kafiju dzerot un to vērojot pa TV, bet nekārtību cēlāji var vien sev sabojāt jau tā skarbo tagadni un nākotni ar krimināllietu.

Tāpat aicinu nākt arī tos, kuri neatbalsta liekuļus Štokenbergu un Pabriku, jo palikt mājās, kad ir iespēja paust savu viedokli un parādīt vienotību nostājā, ka valdošā labējā kliķe ir padzenama, nebūtu gudri.

Lai visiem ražīga darba diena gan šodien, gan rīt. Lai lieta uz priekšu ietu, jāpiedalās katram, kam iespēja - ar atbalstu pie TV ekrāna, datora monitora, šoreiz būs par maz.
12/01/2009 15:01
PPP: No valdiibas, LB, FKTK vestules SVF:

"Mēs lūgsim ārvalstu palīdzību, lai līdz 2009. gada marta beigām novērtētu, kādi ir ieguvumi, izveidojot neatkarīgu aktīvu pārvaldītājinstitūciju, kuras uzdevums būtu pārņemt banku sliktos aktīvus un pārstrukturēt sliktos kredītus, lai pēc iespējas palielinātu līdzekļu atgūšanu laika gaitā tā, lai parādniekiem – uzņēmumiem un mājsaimniecībām – sniegtu sākotnēju parāda maksājumu atvieglošanu (atzīstot sarežģījumus, kas saistīti ar aktīvu finansējumu, atlasi un cenas noteikšanu)."

T.i. - valdiibu kaadi neredzami speeki jau biksta apspriest iespeeju, ka valstij ir jaabalsta bankas paarpeerkot banku sliktos aktiivus. Taa ir drausmiiba "taarpu bundzha" (skat. noraadi veestulee uz "sarezhgjiijumiem"), un tas valstij galarezultaataa noteikti maksaas (Zviedrijas labaas prakses piemeers 90. gados ir cenraadis aptuveni 2% no IKP veertiibaa). Pie risinaajuma jau laikam tiek straadaats, un buutu tikai "pieklaajiigi", ja bankas shai laikaa nemestu cilveekus aaraa vismaz no vieniigaa maajoklja, taa izdarot papildus spiedienu uz valdiibu, censhoties panaakt sev kaadus labveeliigaakus noteikumus.

Shlesera stopkraanu vareetu noraut, piemeeram, ar likumu, kas nostopee banku prasiibas tiesaas. 3 gadi ir par ilgu, bet vareetu buut "maajiens ar mietu", ka bankaam buutu jaapsver briivpraatiigs moratorijs (teiksim, vismaz liidz Apriilja beigaam), kad buus skaidriiba par plaaniem. "Civilizeetajaas valstiis", starp citu, bankas taadus moratorijus izsludina.
12/01/2009 15:33
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: