Lai gan vēl pirms gada un pat pusgada bankas negribīgi runāja par tā sauktajiem sliktajiem kredītiem jeb aizdevumiem, kuru ņēmēji slikti vai nemaz neievēro kredīta atmaksas grafiku, tad tagad jau daudz drosmīgāk banku cilvēki izsakās, ka kredītu nemaksātāju skaits pieaug.

Diemžēl pie šādas ekonomiskās situācijas valstī ir tikai loģiski, ka cilvēkiem kļūst aizvien smagāk veikt visus maksājumus un segt uzņemtās saistības. Laikā, kad mājsaimniecību izdevumi palielinās daudz straujāk, nekā to ienākumi, situācija kļūst aizvien saspringtāka arī kredītu atmaksas jomā. Un diez vai ir pamats valsts amatpersonu pārmetumiem, ka cilvēki pārāk rožaini skatījās uz nākotni un pārāk neapdomīgi ņēma kredītus. Beigu beigās kredītdarījumā ir iesaistītas divas puses un kredīta devēji – šajā gadījumā bankas, diez vai mētājās ar naudu, nedomājot, kam un uz kādiem nosacījumiem izsniedz aizdevumus. Tādēļ būtu tomēr pareizi, ka arī valsts sāktu domāt, kā nodrošināt ekonomiskās situācijas stabilizēšanu, lai Latvijā tomēr nesāktos masveida fizisko personu bankroti tikai tāpēc, ka daži politiķi neprata pareizi vadīt valsts ekonomisko stūri, bet vienlaikus nepratās savlaicīgi paiet maliņā un dot vietu profesionālākiem stūrmaņiem. Jācer, ka Latvija patiešām nepiedzīvos tādu situāciju, kad ievērojama daļa kredītus paņēmušo būs spiesti dzīvot mežā teltīs, bet bankas būs spiestas sākt nodarboties ar dzīvokļu tirdzniecību.