Redz – atkal Drošības policijai ir darbiņš – tās darbinieki sākuši tā saucamo monitoringu par baumām, saistībā ar Swedbank iespējamajām finanšu problēmām. Patiesībā – tas ir ļoti prātīgi darīts, jo laikā, kad katra jauna negatīva ziņa rada paniku cilvēkos. Un tomēr – kādēļ atkal tāda divkosība?

Un runa ir par dažādu attieksmi pret „panikas cēlājiem”. Atcerēsimies pavisam nesenos vienas partijas vecbiedra izteikumus saistībā ar referendumiem, ka tādā veidā tika piesaukta iespējama lata devalvācijas iespēja... Jau toreiz ne viens vien pilsonis izteica neapmierinātību ar šādu izteikumu tiražēšanu un pauda izbrīnu, ka neviens īsti necenšas aprāt šo vecbiedru. Pēc tam iespējamā lata devalvācija tika piesaukta vēl ne reizi vien dažādos kontekstos līdz Latvijas Banka visai stingri un asi paziņoja, ka visi izteikumi ir spekulācijas un lata stabilitātei nekādu draudu nav. Un paldies centrālajai bankai par to! Bet tajā pašā laikā vairāk jautājumu rodas Drošības policijas jaunās intereses dēļ – kādēļ šī struktūra ir tik naska izmeklēt valsti apdraudošas lietas tad, kad tās nav saistītas ar valdošo koalīciju? Vai tās ir bailes? Var jau būt, ka šoreiz lieta ir daudz nopietnāka – to mēs nezinām, jo nav skaidrs, kurš ir baumu izplatītājs un kādi ir viņa nolūki. Taču gribas beidzot saprast – pēc kādiem kritērijiem drošības iestādes pievēršas dažādu lietu izmeklēšanai un kādi kritēriji nosaka, kad ir iemesls ierosināt lietu un kad ne. Nu kaut vai tā paša lata dēļ – kad pirmo reizi kaut kādi šeptmaņi izplatīja baumas par iespējamu lata vērtības kritumu, tika steidzami rosināta lieta. Bet tad, kad par to atklāti un nemitīgi izsakās politikai tuvu stāvoši cilvēki, nekas nenotiek... Sanāk – politiķu teiktajam nav jēgas uzticēties? Politiķi neko nesaprot? Vai arī tā ir dalīšana savējos un nesavējos?
Un tomēr – jācer, ka šoreiz drošībnieki patiešām atradīs saknes baumotājiem, jo negribētos piedzīvot otru banku krīzi laikā, kad ekonomika grimst.