Šodien Finanšu ministrija plāno paveikt labu un svarīgu darbiņu uzņēmējdarbības veicināšanas jomā, proti, ministrija kā neatliekamu skatīšanai valdībā virza atbalsta mehānismu uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanai, kas paredz piedāvāt Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem aizdevumus investīcijām un apgrozāmo līdzekļu saņemšanai. Patlaban paredzēts, ka kopējais pieejamais investīciju apjoms būs 200 miljoni latu un finansējumam varēs pieteikties vismaz 300 uzņēmumu.

Ļoti apsveicami. It kā. Jo nez kādēļ atkal nepamet sajūta, ka šī – viena no daudzajām programmām – ir nevis vienas lielas un kopējas valsts stratēģijas sastāvdaļa, bet gan atsevišķs „ķeksīša” pasākums, kura sagatavošanas un izstrādes gaitā nav skatīta valsts tautsaimniecības attīstības kopaina. Uz šādām domām mudina sliekties līdzšinējā Latvijas pieredze, kad bijusi izstrādāta virkne dažādu dokumentu, kas katrs pats par sevi līdzi nesis arī nozīmīgas un atbalstāmas idejas, taču bieži nav līdz galam saskaņots ar daudziem citiem stratēģiskajiem dokumentiem – gan reģionālās attīstības politiku, gan uzņēmējdarbības attīstības veicināšanas pasākumiem. Un vēl – ļoti būtiski ir būt pārliecinātiem, ka šīs atbalsta mehānisms būs pieejams ne tikai tiem, kuri aktīvāki un ar labākiem sakariem, bet jo īpaši tiem, kuriem šāds atbalsts ir patiešām akūti nepieciešams, kuri nodarbina cilvēkus reģionos, veicina reģionālo attīstību. Protams, augstāk minēto var arī uzskatīt par kaislīgu un tukšu retoriku, taču līdzšinējā pieredze ir pietiekami pierādījusi, ka ļoti daudzi no sākotnēji iecerētajiem labajiem un uzņēmējiem nozīmīgajiem projektiem beigu beigās nav sasnieguši sākotnēji paredzēto rezultātu. Cerēsim, ka atbalsta mehānisma piemērošanas noteikumi būs draudzīgi ikvienam uzņēmējam, bet īpaši tiem, kuriem šī palīdzība ir vajadzīga patiešām un visvairāk.