Tā gribētos nosaukt Saeimas lēmumu atkārtoti par Valsts kontrolieri ievēlēt līdzšinējo iestādes vadītāju Ingunu Sudrabu. Lai arī pirms tam tika izteikti visādi minējumi, ka līdz ar Valsts kontroles pastiprināto “piekasīgumu” valsts iestādēm par dažādām neprecizitātēm un pārkāpumiem daudziem Ingunas Sudrabas palikšana valsts kontrolieres amatā nebūtu patīkama, tomēr, līdz ar balsošanas tuvošanos aizvien vairāk radās sajūta, ka Sudraba savu amatu saglabās arī uz nākamo termiņu. Tagad tas tā arī ir noticis. Un jāsaka – apsveicama politiķu rīcība.

Protams, diez vai valsts iestādes var sagaidīt, ka tagad Sudrabas vadītā Valsts kontrole kļūs pielaidīgāka.  Visticamāk pārbaudes un “piekasīšanās” pie pārkāpumiem turpināsies arī nākamajos četros gados. Un jāsaka atklāti, ka tieši Sudrabas laikā Valsts kontrole ir kļuvusi par sava nosaukuma cienīgu iestādi, jo tiek kontrolēti visi un bez jebkādā, atlaidēm. Tie, kuriem konstatē nenozīmīgas kļūdas, saņem padomus un ieteikumus, bet tie, kuri pieļāvuši daudz lielākus pārkāpumus, saņēmuši arī pamatotu pērienu no Valsts kontroles. Un jāpriecājas, ka Latvijā ir šāds cilvēks kā Inguna Sudraba, kura savus pienākumus veica ar vislielāko atbildību un pilnīgi objektīvi, nešķirojot nevienu ne pēc kādiem kritērijiem.
Vēl jo vairāk brīdī, kad Latvija pārdzīvo diezgan dziļu finanšu un ekonomikas krīzi, Valsts kontroles nozīme būs ļoti būtiska, lai vērtētu, analizētu un ieteiktu labākos ceļus un risinājumus, lai patiešām taupīgi rīkotos ar valsts naudu un nevienam nerastos kārdinājums patērēt kādus latiņus ne tur, kur vajag. Jo pēdējo četru gadu laikā ir skaidri iezīmējusies tendence – Valsts kontrole patiešām rūpīgi seko valsts naudas tēriņiem un tās uzmanībai nepaslīd garām neviens būtisks aspekts. Cerēsim, ka tā paliks arī turpmāk.