Janvāra beigās Rīgas pilsētas vicemērs Ainārs Šlesers nāca klajā ar ierosinājumu Tērbatas ielu galvaspilsētā pārvērst par gājēju ielu, norādot, ka šīs idejas īstenošana varētu kļūt par Rīgas pievienoto vērtību. Vērtība - tas, protams, ir labi, bet vai tiešām šis ir piemērotākais laiks gājēju ielas projekta realizācijai. Ir par un ir pret.

Idejas atbalstītāji pārsvarā atsaucas uz citu lielo pilsētu piemēru - katrā sevi cienoša pilsēta esot šādas ielas un pat kvartāli, taču nevajadzētu aizmirst par mūsu pašu Vecrīgu, kas brīžiem veidota, kā tikai gājējiem pieejama zona. Visi transporta ierobežojumi Vecrīga gan izpelnījās daudzu ieinteresēto spēku pretošanos, jo kā tad varēs piebraukt, kā atvest preci, kā ar iedzīvotajiem, kas tur dzīvo. Šķiet, ka arī Vecrīgā vēl ir daudz vietas, kur izpausties, ierīkojot tirdzniecības vietas, padarot to tīkamāku vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem. 

Iespējams, ideja par gājēju ielas izveidošanu varētu sniegt ieguldījumu tūrisma attīstībā, jo šobrīd tūristu pulcēšanās tikai Vecrīga ir salīdzinoši šaura, taču vai šis ir īstais laiks, kad veltīt pūles tirdzniecības attīstības veicināšanai. Varbūt vairāk uzmanības vajadzētu pievērst tieši ražotņu atbalstam, jaunu ražošanas uzņēmumu veidošanai, jo tikai tā taču iespējams sniegt ieguldījumu ekonomikas izaugsmē. vai varbūt Šlesera kungs plāno neskaitāmās darba vietas cilvēkiem Rīgā nodrošinot šādi - pa vienam cilvēkam katrā tirdzniecības vietā? 

Gājēju iela, tūristiem patīkama atmosfēra, aktīva tirdzniecība - tas viss, protams, ir jauki, bet kā pierāda šodienas sniegainā diena un daudzas jo daudzas citas dienas, piemēram, darba dienas beigās - jau tagad sastrēgumi, neskatoties uz jauna tilta izbūvi, ir grandiozi. vai viena iela mazāk satiksmei tiks kaut kā kompensēta?