Arhīvs
Decembris, 2019
25
26
27
28
29
30
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
1
2
3
4
5
Tracis smilšu kastē
Publicēts 2. februārī, 2009.
Iespējams, daudzi negribēs piekrist, tomēr gribas uzsvērt, ka svētdien premjers Ivars Godmanis paveica tiešām ko būtisku. Uzstājoties tiešajā ēterā televīzijā, lai paustu savu viedokli par situāciju valstī, premjers pēc ļoti ilga laika izklausījās nosvērts, tolerants un saprotošs. Iespējams, pašreizējā situācija viņam neatstāja izvēli, tomēr bija patīkami viņā šoreiz klausīties. Un tas nekas, ka patiesībā jau mēs neko jaunu un svarīgu no šīs runas gandrīz pusstundas garumā neuzzinājām.

Tas, ka koalīcijas partneri ir nostādījuši premjeru diezgan neviennozīmīgā situācijā, neliecina par šīs koalīcijas ilgtspējību. Un arī par valstisku domāšanu tas neliecina, jo līdz ar šādiem koalīcijas partneru ultimatīviem uzstādījumiem mazliet naivi kļūst viņu pašu pārmetumi opozīcijai par konstruktivitātes trūkumu. Turklāt arī ZZS it kā ultimāts saistībā ar lauksaimnieku prasībām un biedēšanu par iespēju pamest valdību rada visai amizantu viedokli par pašiem ZZS, kuru pārstāvis Roze taču jau krietni ilgu laiku vada Zemkopības ministriju. Taču šķiet, ZZS nav gatavi atzīt sava ministra vājo kompetenci, bet vairāk ir gatavi nodarboties ar populismu.
Savukārt arī Tautas partijas vadības paziņojumi, ka šī koalīcija vairs faktiski nepastāv un ka acīmredzot ir jādomā par jaunu valdību vai vēl vairāk – šīs Saeimas atlaišanu, tomēr neliecina par šīs partijas nopietnību, lai arī kā TP cenšas sevi pozicionēt kā kompetentus, erudītus un pragmatiskus politiķus. Jo diemžēl ir jāpiekrīt tiem, kuri satraucas par vienu būtisku niansi – ja patiešām šī valdība un arī Saeima tiks atlaistas – kas nāks viņu vietā? Ne pozīcijai, ne opozīcijai šobrīd nav ne resursu, ne arī konkrētu plānu, kā vadīt valsti un kā izkļūt no ekonomikas krīzes. Ir tikai haotiskas darbības un neskaidri plāni gan vieniem, gan otriem. Taču ir pēdējais laiks vismaz sākt reālas darbības, jo pretējā gadījumā Latvijai ir visai lielas iespējas beidzot patiešām kļūt par kaut kādu “banānu republiku”, kurā atkal lielākā priekšrocība starptautiskajā konkurencē būs lētais darba spēks, nevis spēcīga un attīstīta tautsaimniecība, kuras galvenais balsts ir konkurētspējīga un ražīga uzņēmējdarbība. Protams, nedrīkst arī aizmirst, ka bez kvalificēta darba spēka nebūs ne viena, ne otra. Bet tieši šobrīd izšķiras, vai valsts un darba devēji spēs būt tik pievilcīgi un solidāri, lai noturētu darbiniekus un neļautu sākties otrajam darbaspēka izceļošanas vilnim.
Taču, ja tracis Latvijas politiskajā tirgū turpināsies, tad problēmu risināšana tikai attālināsies.

Komentāri
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: