Ministrs Roze atkāpās. It kā gaidīti, it kā negaidīti, bet atkāpās. Iespējams, šāds risinājums otrdienas sakāpinātajā Rīgas un Pierīgas gaisā bija vislabākais un pareizākais. Un tomēr – atkal un atkal nākas pārliecināties, ka politiķi patiešām vairs nesaprot savus vēlētājus un pārmetumus, ko tie izsaka politiķiem. Vismaz tāds iespaids palika, klausoties ministra pusstundu garo interviju televīzijā.

Protams, vēl jau paliek premjera lēmums – pieņemt vai nepieņemt ministra demisiju. Tomēr vairāk prognozējams, ka premjers šoreiz neriskēs izsaukt vēl lielākas zemnieku dusmas un pieņems Rozes demisijas rakstu un atlaidīs ministru atpakaļ uz Saeimas deputāta krēslu. Tikai patlaban gan nav skaidrs, kas reāli notiks tālāk ar Rozes pārraudzīto nozari – vai lauksaimniekiem būs jāsamierinās ar saņemto atbalstu vai tomēr ir paredzams, ka lauksaimnieki, līdz ar citām tautsaimniecības nozarēm saņems valsts atbalstu krīzes pārvarēšanai? Pagaidām gan vairāk izskatās, ka valdības lielākā rūpe ir par vienu konkrētu tautsaimniecības sektoru un par vienu konkrētu tautsaimniecības subjektu – protams, nu jau par lamuvārdu kļuvušo Parekss banku. Jo, būsim reāli – kamēr citām nozarēm un biznesiem atvēlēto palīdzību varam uzskatīt par drupačām no dzīru galda, tikmēr Parekss banka ir saņēmusi krietnu žūksni naudas. Lai gan nu nekādi nav skaidrs, kur tā visa ir palikusi un cik šim rijīgajam subjektam vēl vajadzēs iegrūst rīklē, lai beidzot radītu sāta sajūtu.
Bet atgriežoties pie valdības galda, jācer, ka zemnieku nemieri vismaz premjeram liks padomāt, ka sabiedrība ir novesta līdz galējam punktam un patiesībā vairs uz nodokļu maksātāju rēķina nu nekādi nevarēs lāpīt iepriekšējo valdību sacaurumoto valsts budžetu un ka beidzot starptautiskais aizdevums ir jāizmanto nevis esošās koalīcijas stabilitātes veicināšanai, bet gan tautsaimniecības atveseļošanai. Jo, neskatoties uz koalīcijas izmisīgajiem centieniem iegalvot, ka valdības krišana var apdraudēt aizdevumu saņemšanu, šie politiķi tomēr ir “mazliet” sevi pārvērtējuši un diezgan droši varam teikt, ka aizdevumi apsolīti nevis šai koalīcijai, bet valstij kopumā. Protams, cits jautājums ir gadījumā, ja sabiedrība nezina visus nosacījumus un aizkulišu sarunas. Tomēr negribas ticēt, ka šādā brīdī būs riskēts ar šādu spēlīšu īstenošanu.
Tādēļ gribētos uzdot esošajiem (turklāt – visiem) ministriem un Saeimas deputātiem – UN? Zemnieki aizbraukuši mājās, uzņēmēji vēl strādā. UN kāds būs politiķu secinājums? Vai sāksim strādāt, vai tomēr vēl paplēsīsimies politiskajā smilšu kastē?