Laikā, kad visā pasaulē aizvien vairāk meklē iespējas kā ar mazākām sāpēm izkļūt no finanšu krīzes, arī Latvijas valdība nesēž malā un izskata iespējas atbalstīt privāto sektoru, lai ātrāk spētu pārvarēt ieilgušās grūtības ekonomikas jomā. Kā viens no šādiem soļiem būtu uzskatāma ideja sniegt valsts galvojumus kredītiestāžu aizņēmumiem.

Protams, ka kredītiestādes šādu ideju uzskata par pareizu un būs tikai priecīgi, ja valsts tiešām sniegs galvojumu bankai, lai tā varētu ar izdevīgākiem nosacījumiem saņemt aizņēmumus savas darbības nodrošināšanai. No vienas puses šāda iespēja jāvērtē patiešām pozitīvi, jo tādējādi Latvijas kredītiestādēm būs iespēja nepieciešamības gadījumā iegūt finansējumu savas darbības nodrošināšanai. Tomēr, paraugoties no cita skatu punkta – kredītiestādes ir privāts bizness, bet šāds valsts atbalsts tiktu nodrošināts, izmantojot nodokļu maksātāju naudu. Turklāt to nodokļu maksātāju, daļa no kuriem arī ir šīs banku sistēmas klienti – savulaik ņēmuši kredītus, kurus ar attiecīgiem procentiem tagad atmaksā tām pašām bankām.

Kā norāda amatpersonas, valsts galvojuma piešķiršana demonstrētu, ka valsts atbalsta finanšu sistēmu, kā arī  veicinātu tās atdzīvošanos. Turklāt amatpersonas arī norāda, ka šāda sistēma ļautu mūsu finanšu sistēmas dalībniekiem piesaistīt jaunus resursus  par izdevīgākām cenām. Ja skatāmies no šā skatupunkta, tad ideja liekas pat ļoti cerīga. Bet te rodas pavisam naivs jautājums – vai šāda valsts galvojuma saņemšana veicinās arī kredītprocentu krišanos? Diez vai. Vismaz pagaidām par šādu iespēju no banku sektora nekas nav dzirdēts. Bet ja valsts galvojuma saņemšana neveicina izdevīgāku nosacījumu noteikšanu šā finansējuma gala saņēmējam, tad gan nav īsti skaidrs, kādēļ valstij ar nodokļu maksātāju naudu būtu jāsniedz atbalsts privātam sektoram.