Ik pa laikam socioloģisko aptauju firmas noskaidro sabiedrības attieksmi pret politiskajām partijām. Tad arī tiek sastādīti grafiki, kas parāda, kuras partijas ir populāras, bet kuras nē. Parasti šie rādītāji ir daudz augstāki, tuvojoties vēlēšanām, bet noplok vidusposmos, kad partijām vēlētāja viedoklis ir salīdzinoši mazsvarīgs. Tomēr – par ko liecina šādu aptauju rezultāti?

 

Atceroties, ka katrās vēlēšanās vēlētāji vairāk vai mazāk regulāri balso par vienām un tām pašām partijām, rodas sajūta, ka sabiedrība Latvijā tomēr vēl nav tik nobriedusi, lai spētu būt atbildīga par savu izvēli. Šķiet, ir arī salīdzinoši maz to vēlētāju, kuri pirms savas balss atdošanas izlasa konkrētās partijas programmu un solījumus, kā arī savā prātā šos solījumus paanalizē no loģikas viedokļa – cik ir tukša runāšana, bet cik – patiešām iecerēti darbi. Tomēr vairāk liekas, - Latvijā vēlētājs savu balsi vēlēšanās atdod par to partiju, kura skaļāk un vairāk pirms vēlēšanām sola un atgādina par sevi. Bet drīz vien pēc vēlēšanām šis pats vēlētājs jau gānīs to partiju, par kuru pats atdevis savu balsi. Diemžēl tā ir neatbildīga rīcība – nevar izdarīt nopietnu izvēli bez īpašas domāšanas un analīzes, bet pēc tam faktiski kritizēt pašam savu izvēli. Paškritika ir laba lieta, bet ja šādi rīkojamies ik pēc četriem gadiem, tas neliecina par nopietnību.

Un tādēļ ir vērts padomāt katram – lai gan problēmu visapkārt ir pietiekami daudz, tomēr jau šobrīd jāsāk nopietni sekot politiķu darbiem, lai vēlēšanu dienā varētu „uzmest” uz papīra plusiņus un mīnusiņus. Tas noteikti palīdzēs izlemt pareizi, nevis klausīties dāsni apmaksātas un tukšas reklāmas.

Jāatceras – katra vēlētāja atdotā balss par konkrēto partiju vēlēšanu dienā ir sava veida uzticēšanās kredīts šai partijai uz nākamajiem četriem gadiem. Kā mēs zinām no tautsaimniecības niansēm - kredīta nosacījumi ir jāpilda strikti, pretējā gadījumā nokļūsi melnajā sarakstā.