Pēdējā laikā medijos daudz dažādi pārmetumi un problēmjautājumi izskanējuši Latvijas Republikas ekonomikas ministra Arta Kampara virzienā.

Neesam saņēmuši skaidru atbildi par to, kā Artis Kampars savu piecu cilvēku ģimeni un māju uztur ar saviem pieticīgajiem ieņēmumiem. Izskanējusi informācija par Kampara problēmām ārvalstu vizīšu laikā – sākotnēji tiekoties ar Krievijas valdības pārstāvjiem, pēc tam Latvijas ekonomikas ministrs sniedzis neprecīzu informāciju izdevumam Frankfurter Allgemeine Zeitung, kur par ceturto daļu palielinājis Latvijas iedzīvotāju vidējo mēnešalgu. „Vidējā mēneša alga Latvijā ir 600 eiro neto,” – ar šādu skaitli Kampars laikrakstam skaidrojis iemeslus, kāpēc Latvijas iedzīvotāji ir ieinteresēti darba piedāvājumos Vācijā. Šonedēļ uzzinām vēl papildus informāciju – Kampara firma oficiāli darbiniekiem nemaksā pat minimālo algu, uzņēmums atlicis kredīta maksājumus, kā arī joprojām ministrs nevar tikt skaidrībā ar savu ienākumu deklarāciju.

Gandrīz katru pārdienu, dzirdot šādus un līdzīgus paziņojumus plašsaziņas līdzekļos, par valsts ekonomikas ministru, rodas jautājums – kādēļ valdības vadītājs izliekas to visu neredzam un nedzirdam? Ir skaidrs, ka vēlētāji, kā arī vietējā un ārvalstu sabiedrība, to redz un viņiem rodas attiecīgs priekšstats par visu valsti.

Un, ja par ekonomikas ministru ir pamats runāt tik daudz negatīva, varbūt premjeram būtu vērts izvērtēt, vai šim amatam nevirzīt kādu citu cilvēku. Neviens nav neaizvietojams un tādējādi ieguvēji būtu ne tikai premjers un viņa pārstāvētā politiskā apvienība, bet visa sabiedrība. Pretējā gadījumā, kādu piemēru Artis Kampars rāda Latvijas uzņēmējiem, kuri, visdrīzāk, ekonomikas ministru uztver arī kā uzņēmējdarbības vides raksturotāju valstī?