Interesanti, ka prezidenta nominētais premjera kandidāts Valdis Dombrovskis savu rosību jaunās valības veidošanā sācis ar diezgan skaudru atzinumu – valsts atrodas bankrota priekšā un ka pirmais svarīgākais darbs ir budžeta plānoto tēriņu samazināšana šogad vēl par 700 miljoniem latu. Bet kas ir interesantākais – Dombrovskis ir visai skaudri norādījis vēl vienu niansi – līdzšinējā koalīcija šo faktu ir bezatbildīgi slēpusi.

Tas, ka valstij ir krietni vien smagāka situācija, nekā nto sabiedrībai klāstīja valdība, bija noprotams jau labu laiku, it sevišķi, kad premjera un finanšu ministra stāsti par valsts stāvokli mainījās vai ik trešo dienu, protams, uz negatīvo pusi. Tomēr atkal jau gribas uzdot šo daudzreiz cilāto jautājumu – kādēļ puslepus bija jāglābj viena privāta banka un faktiski caurā maisā jāiegrūž nauda, kuru šodien nākas atņemt citiem. Un būtu patiešām interesanti uzzināt – vai lētāk valstij būtu bijis tomēr ļaut šai bankai bankrotēt un atbildību prasīt no tās bijušajiem īpašniekiem, nevis pārņemt gandrīz bankrotējušu kantori un vēl papildus uzņemties milzīgas saistības.
Tas, ka budžeta izdevumu daļu jāsamazina vēl par 700 miljoniem latu, rosina nopietni padomāt, vai finanšu krīzes dēļ Latvijas attīstība ne tikai neapstāsies, bet pat kritīsies uz leju. Jo, kā gan var attīstīties ekonomika, ja palielina nodokli patēriņam (šajā gadījumā domāts ir PVN palielinājums, kas tiešā mērā ietekmē cenas precēm un pakalpojumiem)? Ir diezgan loģiski, ka iecerētais nodokļa ieņēmumu plāns nepildās, it sevišķi zinot, ka darba ņēmēju algas tiek samazinātas un daudzi darbu zaudē vispār. No kurienes tad valsts var iekasēt šo nodokli, ja cilvēku pirktspēja krasi mazinās? Par to, šķiet, nav domāts vispār.
Taču patlaban gribētos mazliet naivi ticēt, ka jaunā valdība vismaz informāciju neslēps un beidzot arī sāks reāli strādāt, nevis zīmēs visādus uzskates materiālus un bārstīsies ar dažādiem vienādojumiem. Diez vai Valdis Dombrovskis gatavojas vadīt vieglas dienas premjera krēslā – ja vispār tajā viņam būs lemts iesēsties. Tomēr jācer, ka viņš apzinās, ka sabiedrības pacietība ir jau pietiekami pārbaudīta un pirms finansējuma samazinājuma visai sabiedrībai, vispirms beidzot būtu īstais laiks apcirpt gan lielo valsts uzņēmumu vadības algas un piemaksas, gan cita veida prātam neaptveramos tēriņus, kas līdz šim turpinājušies nesatricināmā mierā. Jo protējā gadījumā diez vai arī Dombrovskis gūs sabiedrības cieņu, ja nespēs savus ierēdņus pārsēdināt no lepnajiem limuzīniem uz ikdienas mazlitrāžas automašīnām.