Arī Saeimas deputātus skārusi taupības roka – viņiem par 15% samazinās amatalgas. Šķiet – ļoti pareizi un loģiski. Ja jau taupām, tad taupām visi un nekādu izņēmumu. Tikai gribētos gan noskaidrot, vai samazinājumi attieksies tiešām tikai uz deputāta amatalgu, vai uz visiem viņu ienākumiem kā tautas kalpiem.

Kā zināms, deputāts taču saņem arī piemaksas par darbu komisijās. Un tieši šo komisiju bezgalīgā veidošana un darbošanās vienmēr ir izraisījusi visdažādākos jautājumus – gan par to mērķiem, gan darbības lietderību. Piemēram, vislabākais piemērs ir deputāta Dobeļa vadītā komisija, kura it kā skaidro jautājumus, kas radās pēc slavenās grāmatas “Tiesāšanās kā ķēķis” izdošanas. Protams, grāmatā minētie fakti bija kliedzoši un obligāti pārbaudāmi, tomēr joprojām nav īsti skaidrs, ko tieši šajā lauciņā dara un noskaidro minētā komisija. Taču kā zinām, deputāti par dalību komisijās naudiņu saņem. Un ne jau dažus latus vien. Tādēļ mazliet komiski ir klausīties par deputātu algu samazināšanu, ja šī mazināšana neattieksies arī uz citiem viņu ienākumiem no valsts budžeta naudas. Tad jāsaka vienkārši – tā nav nekāda taupīšana, bet ķeksīša ievilkšana. Jo pirmkārt būtu jāskatās nevis uz demonstratīvu rīcību, bet gan patiešām uz mērķi mazināt nelietderīgus tēriņus. Un pirmais un racionālākais solis būtu nevis mazināt “cieto” algu, bet gan izvērtēt, cik objektīvas ir vienas vai otras maksas deputātiem par viņu pamatdarbu.
Ja deputāti patiešām grib demonstrēt savu taupību, tad vispirms būtu jāsāk ar šo tēriņu lietderības pārskatīšanu un izvērtēšanu un “jānogriež” pilnīgi visi izdevumi, bez kuriem var iztikt. Un pilnīgi noteikti ir skaidrs, ka valsts nekļūs bēdīgāka, ja Saeimā tiks likvidētas, piemēram, pāris komisijas un apakškomisijas, kuru darbības “sausais atlikums” varbūt ir ļoti niecīgs.
Un tad arī mēs varēsim teikt, ka taupības pasākumus realizējam visi vienlīdzīgi – gan nodokļu maksātāji, gan arī tie, kuri saņem algas no valsts budžeta.