Līdz ar Parekss bankas akciju kontrolpaketes pārņemšanu valsts īpašumā varētu uzskatīt, ka tagad šī ir viena no divām drošākajām Latvijas bankām, jo tāpat kā Hipotēku un zemes bankai arī aiz Parekss bankas taču tagad stāv stiprā valsts. Un tomēr – kādēļ gan tādā gadījumā valsts tikai gaida, ka noguldītāji atkal uzticēsies Parekss bankai?

Vismaz šādus gaidīšanas svētkus ir iezīmējis Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis. Faktiski jau ir diezgan loģiski, ka Parekss bankas situācija tagad patiešām ir viena no labākajām, līdz ar to varētu sagaidīt, ka tie iedzīvotāji, kuri nepakļaujas muļķīgām ažiotāžām vai baumu uzplūdiem, bet savus lēmumus pieņem pēc rūpīgas izvērtēšanas un balstoties uz racionāliem apsvērumiem, varētu patiešām ne tikai saglabāt sadarbību ar Parekss banku, bet arī to paplašināt.

Vienīgais, kas nedaudz izraisa pārdomas par sadarbību ar šo banku, ir tomēr pietiekami lielā neskaidrība – kas īsti izraisīja problēmas bankā, cik liels atbalsts turpmāk tai būs vajadzīgs un kādā veidā par bankas problēmām savu atbildību uzņemsies līdzšinējie divi bankas īpašnieki. Lai arī sākotnēji viņi cītīgi apgalvoja, ka ar visu sirdi un dvēseli metīsies bankas glābšanā kopā ar valsti, tad informācija par darbībām ar dārgajām automašīnām, pārrakstot tās uz citu firmu vārda, gan citas dīvainās nianses rada mazliet šaubas par abu akcionāru vēlmi un iespējām.
Un tomēr – ja jau valsts tagad ir galvenā noteicēja bankā, tad patiešām būtu svētīgi, ka tiktu veiksmīgi īstenots pilns bankas audits, par kura rezultātiem uzzinātu ne tikai svarīgas amatpersonas, bet ikviens iedzīvotājs, jo beigu beigās šajā bankā tagad ir ieguldīta nodokļu maksātāju nauda. Un katram nodokļu maksātājam ir tiesības zināt, kādiem nolūkiem  tiek izmantota šī nauda un vai tā vienā brīdī neies nebūtībā.