Publicēts 1. jūlijā, 2008.
Jau ilgāku laiku noris diskusija par to, ka Īrijā strādājošajiem Latvijas pilsoņiem ir jānomaksā starpība starp ienākuma nodokļa likmēm Īrijā un Latvijā. Īrijā šī likme ir 20%, bet Latvijā – 25%. Šāda valsts prasība ir ne pa jokam sakaitinājusi Īrijā strādājošos latviešus.
Un tomēr – ja uz šo jautājumu paskatās ar vēsu prātu, šķiet, Finanšu ministrijai ir pilnīga taisnība un Īrijā strādājošajiem nav nekāda pamata būt aizvainotiem par šādu prasību. Atcerēsimies, ka gandrīz visi Īrijā strādājošie Latvijas iedzīvotāji joprojām ir Latvijas Republikas pilsoņi, bet tas nozīmē, ka uz viņiem attiecas visi Latvijas likumi tieši tādā pašā mērā kā uz Latvijā dzīvojošajiem. Un jāpiekrīt arī finanšu ministra Ata Slaktera viedoklim attiecībā uz sociālajām garantijām – ja Īrijā strādājošā Latvijas pilsoņa bērni mācās Latvijā, un ja šis viesstrādnieks izmanto kādus sociālos pakalpojumus Latvijā, tad kādēļ pārējiem Latvijas nodokļu maksātājiem būtu jāfinansē šis cilvēks? Vienīgais, ko patiešām objektīvi varam pārmest valsts iestādēm, ir tas, ka Īrijā strādājošajiem šī likumdošanas prasība netika paskaidrota jau savlaicīgāk. Protams, ka tagad šiem cilvēkiem liekas netaisnīga valsts prasība kompensēt starpību starp nodokļu likmēm. It sevišķi, ja Īrijā nostrādāti vairāki gadi un līdz šim par likmju starpību kompensēšanu nav runāts. Un tomēr – skaidrs ir tas, ka par šo tematu ir jādiskutē un jāmeklē risinājums, jo pretējā gadījumā atkal kādi būs vienlīdzīgāki par pārējiem.
http://baltic-ireland.eu/-/?p=5220
kurā, kā redzams, ne viss ir tā kā FM izplatītajā preses relīzē.
Otrkārt, kāds ienākumu nodoklim sakars ar sociālajām garantijām?
Treškārt, kurš ir atbildīgs par to, ka 200 000 bija spiesti pamest dzimteni?
Un pēdējais, nekas vēl nav beidzies:
http://baltic-ireland.eu/-/?p=5243