|
|
Arī Saeimas deputātus skārusi taupības roka – viņiem par 15% samazinās amatalgas. Šķiet – ļoti pareizi un loģiski. Ja jau taupām, tad taupām visi un nekādu izņēmumu. Tikai gribētos gan noskaidrot, vai samazinājumi attieksies tiešām tikai uz deputāta amatalgu, vai uz visiem viņu ienākumiem kā tautas kalpiem.
Lasīt visu rakstu...
Tas, ka lauksaimnieki novesti līdz “kliņķim”, ir skaidrs ikvienam. Un diezgan prognozējami ir arī tas, ka aptuveni pēc nedēļas Rīgā gaidāmi sastrēgumi, jo pa ielām kursēs traktori un kombaini. Tā vismaz šķiet, zinot, ka premjers atzinis, ka diez vai paspēs nedēļas laikā atrast risinājumus zemnieku problēmām, bet savukārt zemnieki ir devuši tieši nedēļu laika valdībai, pirms ar traktoriem “ieņems Rīgu”.
Lasīt visu rakstu...
Nesaņemot valsts atbalstu, šogad varētu bankrotēt ap 2000 zemnieku saimniecību – tā uzsver lauksaimnieku pārstāvji. Šo vārdu patiesumu apšaubīt negribas un visticamāk, to arī nav pamata darīt. Un tomēr – kādēļ tieši lauksaimnieki vienmēr lūdz valsts palīdzību – visdažādākajās dzīves situācijās – gan sausās, gan pārāk lietainās vasarās, gan neražas gados un arī citos brīžos?
Lasīt visu rakstu...
Nožēlojami, taču pēdējo nedēļu laikā par aktuālāko jautājumu izvirzītas it kā samilzušās politiskās kaislības – atlaist vai neatlaist Saeimu un valdību. Nu tagad visi metušies apspriest un diskutēt šo tēmu un rodas pat sajūta, ka Latvijā vairs nav nekāsvarīgāka. Pat sāk šķist, ka ekonomika novirzīta otrajā plānā.
Lasīt visu rakstu...
Negribas tā pavisam strikti noliegt pašreizējās valdības nopelnus sarunās ar starptautiskajiem partneriem par aizdevumu piešķiršanu Latvijai. Protams, par pavīpsnāt gan par ”vērtīgākajām angļu valodas zināšanām”, gan citiem izteikumiem, taču vienlaikus sarunas ir bijušas kopumā veiksmīgas un pagaidām izskatās, ka visus solītos aizdevumus Latvija arī varētu saņemt.
Lasīt visu rakstu...
Tas, kas šobrīd nodarbina ļoti daudzus Latvijas iedzīvotājus, ir nākotnes prespektīvas kredītu tirgū. Diemžēl aizvien ļoti neskaidri zīmējas nākotnes aina tiem, kuri vēlētos saņemt kredītu biznesa attīstībai vai privātām vajadzībām, un arī tiem, kuri šobrīd jau ir debitoru lomā un vismaz pagaidām vēl cītīgi un apzinīgi maksā kredītmaksājumus.
Lasīt visu rakstu...
Janvāris Latvijā vienmēr paliks īpašs, jo mēc ilgi vēl atcerēsimies barikāžu laikus un visu to, ko šajā laikā piedzīvojām un izjutām. Taču šogad barikāžu atceres pasākumi aizrit pavisam citādā gaisotnē nekā iepriekšējos gados. Un tam iemesls ir katram skaidrs – gan ekonomiskā krīze, gan arī sabiedrības pieaugošā neapmierinātība ar valdību. Jāuzsver – mūsu pašu valdību.
Lasīt visu rakstu...
Iespējams. Taču – ko tas mainīs šodienas situācijā Latvijas politikā un ekonomikā? Diemžēl, bet ļoti neitrāli paanalizējot visu pašreizējo politisko spektru, nākas secināt, ka izteikta un precīza plāna, kā valstij pārdzīvot ekonomiski grūtos laikus, nav nevienai no organizācijām, kas šodien rosās pa Latvijas politisko skatuvi.
Lasīt visu rakstu...
Par nožēlu, aizvien vairāk rodas pārliecība, ka valdība atbalstu vietējam biznesam – faktiski saviem barotājiem – spēj nodrošināt tikai vārdos, nevis konkrētos darbos. Diemžēl, taču savādāka pārliecība nerodas, redzot, ka ar katru dienu palielinās to uzņēmēju skaits, kuri spiesti samazināt saviem darbiniekiem algas, atlaist daļu darbinieku, vai vēl bēdīgāk – klapēt savu uzņēmumu ciet.
Lasīt visu rakstu...
Dažādi tiek vērtēts šodien Doma laukumā sagaidāmais sabiedrības mītiņš, kura pamatdoma ir atkārtoti izteikt neapmierinātību ar esošās Saeimas un valdības darbu. Jāsaka atklāti – būtu naivi cerēt, ka prezidents Zatlers šoreiz paklausīs tautas aicinājumam un atlaidīs Saeimu.
Lasīt visu rakstu...
Lai arī satiksmes ministra Aināra Šlesera ideja ar likumu noteikt moratoriju trīs gadu garumā, kura laikā bankas nedrīkstētu atņemt mājokļus tiem kredītņēmējiem, kuriem kļuvis apgrūtinoši samaksāt parādu, ir vērtējama pozitīvi, tomēr nav īsti skaidrs, kā reāli šo iniciatīvu varētu ieviest dzīvē.
Lasīt visu rakstu...
Pēc visa spriežot, Latvija joprojām nebeidz un laikam arī negrasās beigt pārsteigt gan savus iedzīvotājus, gan visu pasauli ar paradoksiem valsts darbībā. Tādas domas nāk prātā, vērojot pēdējo dienu informāciju par kavējumiem algu izmaksā valsts sektorā strādājošajiem. Lai arī aizvien vairāk cilvēku sāk skaļi runāt par neizmaksātajām algām, valsts pārstāvji kategoriski apgalvo, ka viss ir kārtībā.
Lasīt visu rakstu...
Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards sola virkni atbalsta mehānismu uzņēmējiem. Un pat vēl vairāk – pastāv iespēja, ka arī daļa iedzīvotāju, kuri savulaik ņēmuši hipotekāro kredītu, bet ekonomikas pasliktināšanās dēļ vairs nespēj kredīta nastu tālāk pavilkt, varētu sagaidīt atbalstu no valsts. Viss ir brīnišķīgi un vārdos tas tiešām kaut mazliet liecina, ka valsts nav aizmirsusi savus nodokļu maksātājus.
Lasīt visu rakstu...
Pārāk bieži jau tiek runāts par komunālo dienestu atbildību dienās, kad Latviju pārņem sniegs. Un gandrīz vienmēr ir dzirdami vieni un tie paši pārmetumi no satiksmes dalībniekiem un vienas un tās pašas atbildes no atbildīgajiem dienestiem. Lai arī šī problēma atkārtojas katru gadu un vienos un tajos pašos apstākļos – kad sāk vairāk snigt – tomēr risinājums joprojām nav atrasts.
Lasīt visu rakstu...
Jaunais gads Latvijā iesākās visai dažādi – atkarībā no maciņa biezuma un darba esamības vai neesamības. Bet vēl dažādību veicināja arī – jāsaka tieši – bardaks starppilsētu pasažieru autopārvadājumos. Taču atkal jāatzīst – Latvijas apstākļiem tas vairs nav pārsteigum.
Lasīt visu rakstu...
Dzīres mēra laikā – varbūt šie vārdi būtu tomēr pārāk skarbi, raksturojot iepriekšanās drudzi pirms svētkiem nu jau aizvadītā gada nogalē. Veikalu tīkla RIMI veiktais pētījums liecinot, ka pirmssvētku dienās iedzīvotāju tēriņi bijuši tik gana lieli, ka daudziem tagad varot nākties ievērojami ekonomēt, lai salāpītu robus savos budžetos.
Lasīt visu rakstu...
|
