Par nožēlu daudziem lielākā daļa ekonomikas un finanšu ekspertu nākamo gadu gan Latvijā, gan arī pasaulē prognozē ne visai rožainu un veiksmīgu. Vairāk tiek runāts par grūtībām, smagumu un pietiekami lieliem izaicinājumiem. Taču vienlaikus daudzi ekonomikas dižgari ir arī mācījuši, ka tieši grūtos laikos ir iespēja izrauties un kļūt stiprākam nākotnē.
Lasīt visu rakstu...

Redz, nepagāja ne ilgs laiks, kad slavenie e-taloni jau drīz būs ieviesti – nākamā gada 1. martā par braukšanu Rīgas sabiedriskajā transportā būs jāmaksā ar jaunas un laikam daudziem ne visai ierastas sistēmas starpniecību. Lai arī ideja nav slikta, tomēr dažas detaļas paliek neskaidras.
Lasīt visu rakstu...

Ļoti oriģinālu informāciju uzzinājām vakar – izrādās, tikai divi cilvēki Latvijā izlēma par to, ar kādiem nosacījumiem tiks panākta vienošanās par ārvalstu finansējuma saņemšanu Latvijai – premjers un finanšu ministrs. No vienas puses – laikam jau konfidencialitāte bija nepieciešama, bet no otras puses – tad jau sanāk, ka visi pārējie valdības locekļi un Saeimas deputāti, lemjot par Godmaņa izstrādāto ekonomikas stabilizācijas plānu, balsojuši par kaķi maisā.
Lasīt visu rakstu...

Finanšu līdzkeļus, kurus patlaban gaida Latvija kā starptautisko partneru palīdzību, būtu pēc iespējas ātrāk jāiepludina valsts tautsaimniecībā – šādu viedoklis paudis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Un tas ir diezgan loģiski, jo patlaban ir ļoti izšķirošs brīdis, vai daudzi Latvijas uzņēmēji spēs izķepuroties no grūtībām, vai arī vienkārši “aizies pa burbuli”.
Lasīt visu rakstu...

Tā gribētos nosaukt Saeimas lēmumu atkārtoti par Valsts kontrolieri ievēlēt līdzšinējo iestādes vadītāju Ingunu Sudrabu. Lai arī pirms tam tika izteikti visādi minējumi, ka līdz ar Valsts kontroles pastiprināto “piekasīgumu” valsts iestādēm par dažādām neprecizitātēm un pārkāpumiem daudziem Ingunas Sudrabas palikšana valsts kontrolieres amatā nebūtu patīkama, tomēr, līdz ar balsošanas tuvošanos aizvien vairāk radās sajūta, ka Sudraba savu amatu saglabās arī uz nākamo termiņu. Tagad tas tā arī ir noticis. Un jāsaka – apsveicama politiķu rīcība.
Lasīt visu rakstu...

Šodien Saeima, visticamāk, pieņems “vēsturisko” lēmumu par novadu reformu. Pat neskatoties uz to, ka šis jautājums ir nedaudz sašķobījis attiecības koalīcijā, jo ZZS iebilst pret pašreizējo variantu, savukārt Tautas partijas pārstāvji jau izteikuši brīdinājumus, ka balsojums par novadu reformu varētu būt kā labs katalizators, kad premjers lems par ministru amatu samazināšanu.
Lasīt visu rakstu...

Jau šobrīd degvielas tirgotāji prognozē, ka līdz ar pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa kāpumu nākamgad degvielas cena pieaugs par aptuveni 7 santīmiem. Ko tas nozīmē autobraucējiem, šķiet, ir lieki atgādināt, jo vēl pavisam nesen bija vērojams, ka daudzi autovadītāji samazināja braukšanas apjomu, kad degvielas cena bija 70 un 80 santīmu par litru.
Lasīt visu rakstu...

Diemžēl nu jau neatgriezenisks acīmredzot ir valdības un Saeimas lēmums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielināšanu no 18 uz 21% no nākamā gada, protams, ar atsevišķiem izņēmumiem. Taču kādēļ gan tik asi negatīva ir uzņēmēju un sabiedrības reakcija uz šo lēmumu? Protams, nevienam nekad nav paticis maksāt nodokļus, taču valsts tikai ar iekasēto nodokļu palīdzību taču var nodrošināt savu funkciju izpildi.
Lasīt visu rakstu...

Strauji tuvojas 2009. Gada pašvaldību vēlēšanas, kad balsosim par jaunizveidoto novadu deputātiem. Šī pašvaldību reforma ilgst jau daudzus gadus un šajā laikā ir izskanējis daudz atbalsta un kritikas iecerētajai jaunajam administratīvajam sadalījumam. Viens ir skaidrs – atsevišķas mazas pašvaldības ar saviem nelielajiem budžetiem nespēj pietiekami efektīvi attīstīties, jo visām ikdienas vajadzībām vienkārši pietrūkst naudas. Tādēļ bieži ir jāizvēlas starp vajadzīgo un īpaši vajadzīgo. Taču līdz šim ir palicis skaidri neatbildēts viens būtisks jautājums – vai jaunās, nu jau daudz lielākās pašvaldības spēs vienmērīgi attīstīt visu savu teritoriju?
Lasīt visu rakstu...

Redz, jaunais Parekss bankas šefs Nils Melngailis jau drīz pēc iecelšanas sāk aktīvi saimniekot uzņēmumā un viens no pirmajiem pasākumiem ir paziņojums, ka bankai būtu labi dabūt vēl 200 miljonus latu. Tas, pēc bankas jaunā šefa domām, būtu pozitīvs signāls klientiem un citiem. Protams, tas būtu labi, tomēr gribas pajautāt pašam bankas šefam – vai nebūtu pienācis laiks bankai pašai piesaistīt papildu līdzekļus, nevis tikai gaidīt no akcionāriem?
Lasīt visu rakstu...

Vēl pirms gada. Vēl pirms pusgada. Un pat vēl pirms pavisam neilga laika valdība mūs baroja ar pasakām un teikām, ka Latvijas ekonomika pārdzīvo nelielas grūtības un valdība visu kontrolē un nekas traks ar mūsu ekonomiku nenotiks. Šodienas realitāte liecina par pavisam ko citu. Un tas nekādā veidā nedara godu ne valdības vadītājam, ne finanšu ministram.
Lasīt visu rakstu...

Lai arī pēdējo dienu lielākais “hīts” ir finanšu ministra Ata Slaktera intervija ārvalstu žurnālistiem par Latvijas finanšu situāciju, tomēr šoreiz atkal vairāk gribas pieskarties mazliet nopietnākam tematam – par valdības plāniem un attieksmi pret sabiedrību.
Lasīt visu rakstu...

Lai arī diezgan strauji tuvojas lielās Ziemassvētku un jaungada brīvdienas, tomēr šķiet, daudziem šogad svētku noskaņu pabojās situācija valsts ekonomikā, ko nu jau sākam katrs izjust aizvien vairāk. Jāsaka, “patīkamu” dāvanu sagādājis atkal premjers, kurš uzdevis izvērtēt iespējas par 10-30% samazināt valsts pārvaldē strādājošo atalgojumu.
Lasīt visu rakstu...

Fantastiski! Ar lielu sajūsmu varam uztvert ziņu, ka beidzot arī valsts uzņēmums Latvenergo nolēmis sekot modernajām tirgus tendencēm un veidos jaunu logo. Kā intervijā LTV raidījumam “100.panta” izteicies Latvenergo vadītājs Kārlis Miķelsons – šis ir īstais brīdis, lai investētu šādās aktivitātēs.
Lasīt visu rakstu...

Tieši šādu jautājumu gribas uzdot valdībai, kura nule kā pārņēmusi vēl lielāku daļu Parekss bankas akciju nekā sākotnēji bija plānots. Pašreizējā publiski pieejamā informācija liecina, ka valstij tagad piederēs 84,83% Parekss bankas akciju – tātad ne visi 100%. Šeit, protams, rodas jautājums, kam tad paliks atlikušie 15,17% bankas akciju un kādēļ šī akciju daļa paliek kādiem privātajiem akcionāriem.
Lasīt visu rakstu...

Nupat arī tā saucamie valdības sociālie partneri sāk izteikt bažas par valdības rīcību, nestāstot visu informāciju par situāciju valstī un iecerētajām aktivitātēm ekonomikas situācijas stabilizēšanai. Par nožēlu jāsecina – vai nu situācija mainās patiešām vai ik stundu, vai arī pašreizējā valdība vienkārši nezina, ko un kā darīt.
Lasīt visu rakstu...

Ekspremjers Aigars Kalvītis laikrakstā “Bizness & Baltija” stāsta, ka viņa valdībai pieņemt nepopulārus, bet acīmredzot vajadzīgus lēmumus traucējis sabiedrības spiediens. Taču vēlme sakārtot ekonomiku, pēc visa spriežot, viņa valdībai ir bijusi. Kā bija patiesībā, to mēs droši vien neuzzināsim, tomēr nesaprotama šķiet šāda runāšana, atceroties rožainās cerības un “trekno gadu” solījumus.
Lasīt visu rakstu...

Kad dažādi speciālisti runā par šodienas krīzes iemesliem, tiek piesaukta ne tikai pasaules krīze, bet arī latviešu nepiesātinātība un ļaušanās kredītu un tērēšanas eiforijai labajos gados. Tagad nu šīs eiforijas sekas mēs jūtot katrs uz savas ādas. Iespējams, ka tas tiešām tā arī ir. Taču tagad eiforija atradusi jaunu objektu – tagad valstī iestājusies vispārēja taupīšanas eiforija – taupa visur un pilnīgi uz jebko.
Lasīt visu rakstu...