Ja atceramies pazīstamās rakstnieces Tūves Jānsones tāda paša nosaukuma darbu, varam saskatīt nelielu līdzību ar šī brīža situāciju valstī. Grāmata stāsta, ka "... dzīve Muminielejā (lasīt - Latvijā) ir jauka un pilna patīkamu iespēju, bet tad vēlā vasaras naktī (lasīt - 2008. gadā) uznāk spēcīga vētra (lasīt - ekonomiskā krīze), pēc kuras kaut kur tālu ogļu melnajā pasaules izplatījumā iespīdas sarkana acs (lasīt - iespējamās valūtas kursa svārstības, sociālā spriedze, valsts iespējamās grūtības kārtot savas saistības), kas ar katru dienu kļūst aizvien lielāka. Tā ir komēta, kas nāk arvien tuvāk un tuvāk Muminielejai, un - par to ir pārliecināta bizamžurka - zemei draud bojāeja."
Lasīt visu rakstu...

Arī Latviju sasniegusi ziņa par to, ka Zviedrijas kompānija Ericsson atklājusi ražotni Tallinā, dodot darbu 1200 Igaunijas iedzīvotājiem. Šadi investīciju projekti ir valstij ļoti svarīgi ne vien ekonomikas atveseļošanas, bet arī iedzīvotāju skaita saglabāšanas (tik daudz neizbrauc) sakarā, tomēr Latvija nez kāpēc ar šādiem veiksmes stāstiem nevar bieži lepoties.
Lasīt visu rakstu...

“Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās uzņēmējus var pamudināt vienoties ar citiem uzņēmumiem par kopīgiem iepirkumiem vai cita veida sadarbību, tādējādi samazinot savas izmaksas un optimizējot darbību,” secināts kādā nesen veiktā uzņēmēju aptaujā, par ko informē masu mediji. "Ergo" apdrošināšanas sabiedrību Baltijas valstīs valdes locekle Evija Čīma aptaujā atzinusi, ka patlaban uzņēmēji izskata visus iespējamos variantus izdevumu samazināšanai. Līdz ar to prognozējams, ka nākotnē uzņēmumu kooperēšanās dažādās jomās ar mērķi samazināt izdevumus varētu gūt popularitāti.
Lasīt visu rakstu...

“Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) izvirzījis nosacījumu, ka vienošanās tekstu, kas paredz starptautiskā aizdevuma sniegšanu, ir jāparaksta visām valdības koalīciju veidojošajām partijām, tādējādi apņemoties to īstenot.”
Lasīt visu rakstu...

Pirms pāris dienām medijos pavīdēja ziņa, ka Labklājības ministrija gatavojas noteikt maksimālos ienākumus, no kuriem jāveic sociālās iemaksas, tā teikt, lai it kā izbeigtu krāpšanos ar nepamatoti augstu bezdarbnieku pabalstu saņemšanu. Mērķis it kā cēls, bet kur bieži vien ved šie cēlie mērķi?
Lasīt visu rakstu...

Plaši izskanējusi ziņa par SIA "Lido" īpašnieka Gunāra Ķirsona ultimātu valdībai. Pazīstamais sabiedriskās ēdināšanas biznesa pārstāvis pauž atziņu, ka gadījumā, ja Latvijā tiks paaugstināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, viņš pieņems lēmumu pārtraukt savu uzņēmumu darbību Latvijā.
Lasīt visu rakstu...

Bens Latkovskis šodien publikācijā NRA.lv atgādina, ka tiem, kas tagad runā par VEF atjaunošanu, derētu atcerēties, ka tieši laikraksts Diena bija visaktīvākā tāda Lattelecom privatizācijas jumta līguma atbalstītājs, kurš paredzēja, ka pat telefona būdiņu betona paliktņus ražos ārpus Latvijas, nemaz nerunājot par kādām tehnoloģiskām detaļām, kuras varētu ražot VEF. Kopumā ņemot, Diena vienmēr centusies likt sprunguļus nacionālajam biznesam un izcēlusies ar bezierunu atbalstu ikvienam ārvalstu investoram. Šis izdevums gadu gadiem kultivē uzskatu, ka ikviens vietējais uzņēmējs ir zaglis, blēdis un tautas ienaidnieks, kamēr ārvalstu investors ir godājams cilvēks, labdaris, kam latviešu tautai uz mūžiem jābūt pateicīgai.
Lasīt visu rakstu...

Šķiet, šobrīd visi apzinās, ka medijiem Diena un Dienas bizness Bonnier grupas izstāšanās no akcionāru rindām nozīmē daudz lielāku notikumu pavērsienu kā tikai kārtējā īpašnieku maiņa jebkuram citam uzņēmumam. Medijs ir dzīvs organisms. Tas elpo. Tas uzsūc un izplata tālāk informāciju. Ar katru elpas vilcienu. Pats būtiskākais - Dienas mēroga medijs ietekmē sabiedrību. Daudzus tūkstošus. Lūk, arī Dienas galvenā redaktore Anita Brauna šodien publikācijā atzīst, ka "... Tas [Bonnier grupas klātbūtne] Dienai ir ļāvis būt neatkarīgai, piedāvāt lasītājiem kvalitatīvu žurnālistikas saturu un stingri aizstāvēt demokrātiskas sabiedrības vērtības, tādējādi spēlējot būtisku lomu Latvijas attīstībā."
Lasīt visu rakstu...

Tiem, kurus māc šaubas par valsts kancelejas lietderību, un tiem, kuri uzskata, ka šādas struktūras parasti var atļauties tikai lielvalstis, pavisam vienkārši jāatgādina, ka Latvija nav tik bagāta, lai tik ļoti saskaldītu funkcijas. Valsts kancelejai Latvijā līdzīgi kā tas ir Lietuvā, Igaunijā un daudzās citās valstīs ir jākļūs spēcīgākai un jābūt vadošai daudz vairāk jomās, kā tas ir šodien - jākoordinē valsts tēla jautājumi, jābūt galvenai par ES jautājumu koordināciju, jābūt spēcīgai civildienesta organizētājai.
Lasīt visu rakstu...

Bizness.lv jau rakstīja, ka Swedbank sākot ar 20. augustu sāks iekasēt 7 santīmus par bankomāta izmantošanu, lai ielūkotos sava konta bilancē un 10 santīmus par pēdējo piecu darījumu izdruku.
Lasīt visu rakstu...

Bizness.lv redakcija saņēmusi uzņēmēja Jura Kalniņa vēstuli, kurā viņš pauž viedokli par valdības nespēju aizstāvēt mazo un vidēju uzņēmēju intereses, tā vietā iestājoties tikai par lielo un, bieži vien, ārvalstu kapitālam piederošo uzņēmumu attīstību. Uzņēmējs atsaucas uz vakar izplatīto Finanšu ministrijas informāciju ar zīmīgu virsrakstu - "Repše: prioritāri ir jāatbalsta sekmīgie uzņēmēji"
Lasīt visu rakstu...

Krīze. Problēmas. Izdevumu samazināšana. Tādi un daudzi citi līdzīgi apzīmējumi klīst jau mēnešiem ilgi no mutes mutē – gan valdības, gan Saeimas koridoros. Arī daudzi uzņēmēji šobrīd par prioritāti izvirzījuši šķēres un “griešanu”. Protams, ka beidzot pienācis laiks atteikties no nevajadzīgās greznības, ar ko bijām apauguši iepriekšējos gados.
Lasīt visu rakstu...

Arodbiedrību līderis Pēteris Krīgers prognozē drūmu ainu – lai arī šobrīd topošā valdība runā par 20% samazinājumu visos sektoros, Krīgers pieļauj, ka atsevišķās jomās šis atalgojuma samazinājums varētu būt vēl lielāks. Un tas tikai vēl vienu reizi like uzdot jautājumu – kādēļ politiķi nespēj iemācīties būtisku faktu – ka galvenajam uzstādījumam ir jābūt nevis drastiskai taupībai, bet gan spējai pelnīt vairāk.
Lasīt visu rakstu...

Lūk, arī jaunais potenciālais premjers Dombrovskis ieskicējis savu darbības politiku – mazināsim budžeta izdevumus vēl par 20%. Turklāt visām nozarēm. Lieliski! Labs risinājums un viegla pieeja. Varbūt ciniski, tomēr šādu pieeju nu gribētos salīdzināt ar šajos gados tik ļoti ierasto medicīnas tēmas piesaukšanu – ak, jums ir audzējs kājā? Labi, nogriezīsim gabaliņu no katras ķermeņa daļas, varbūt varēsim izglābt.
Lasīt visu rakstu...

Interesanti, kas šodien ir izvirzījusies par prioritāti – vēlme izveidot pēc iespējas ātrāk jaunu valdību, vai tomēr sakārtot valsts ekonomiku un pasargāt biznesu no masveida bankrotiem, bet pilsoņus no bezdarba un kredītnespējas draudiem? Uz šo jautājumu patlaban ir neiespējami atbildēt, jo vismaz pagaidām potenciālie premjeri runā ļoti vispārīgi un neskaidri.
Lasīt visu rakstu...

Interesanti, ka prezidenta nominētais premjera kandidāts Valdis Dombrovskis savu rosību jaunās valības veidošanā sācis ar diezgan skaudru atzinumu – valsts atrodas bankrota priekšā un ka pirmais svarīgākais darbs ir budžeta plānoto tēriņu samazināšana šogad vēl par 700 miljoniem latu. Bet kas ir interesantākais – Dombrovskis ir visai skaudri norādījis vēl vienu niansi – līdzšinējā koalīcija šo faktu ir bezatbildīgi slēpusi.
Lasīt visu rakstu...

Dienām, nedēļām un mēnešiem ilgi Latvijas sabiedrība spiesta klausīties nemitīgās pamācībās, norādījumos un kauninājumos par to, ka mēs nespējam pieņemt situācijas realitāti – ekonomiskās attīstības pilnīgu apsīkumu. Un pat vēl vairāk – būtisku kritumu.
Lasīt visu rakstu...

TP un ZZS tik tikko kopīgi paziņoja par izstāšanos no koalīcijas. Gan šie, gan arī citi koalīcijas partneri katru dienu nāk ar jauniem paziņojumiem, spītējas, strīdas un vaino viens otru nestabilitātes palielināšanā. Un tad arī rodas jautājums – kas tad īsti notiks ar šo valdību? Bet uz šo jautājumu atbilde, vismaz pagaidām, ir tikai viena – kāda starpība?
Lasīt visu rakstu...

Pāris dienas atpakaļ vienā no televīzijām izskanēja visai bēdīga ziņa – varam visai droši aizmirst par reģionālo ceļu sakārtošanas iespējām. Vismaz šogad noteikti. Labākajā gadījumā varam rēķināties ar esošo ceļu normālu uzturēšanu, nelieliem remontiņiem. Bet kopumā nākas secināt – ceļu kvalitāte pasliktināsies.
Lasīt visu rakstu...

Cik interesants dabā ir laiks, kad gaisa temperatūra samazinās vai palielinās. Tad varam novērot šo interesanto un reizē bīstamo parādību – miglu. Taču atšķirībā no dabas ekonomikā diemžēl miglas laiks ir ievilcies nepieklājīgi ilgi un mēs joprojām nespējam saskatīt neko vairāk, kā izplūdušas kontūras rokas stiepiena attālumā.
Lasīt visu rakstu...

Tieši tā un ne savādāk gribas raksturot valdības locekļu nemitīgos komentārus par valsts ekonomikas attīstības iespējamajiem scenārijiem. Un lai arī tiešām jāpiekrīt, ka vairs neviens pasaules ekonomikas eskeprts negribēs prognozēt laiku, kad beidzot pasaules ekonomika sāks atveseļoties, tomēr arī Latvijas “speciālistu” nemitīgie prātuļojumi un prognozū maiņa ik pa pāris nedēļām sāk jau nedaudz krist uz nerviem.
Lasīt visu rakstu...

Izrādās – Latvijas iedzīvotāji ar lielu atbildības sajūtu izturās pret savām kredītsaistībām. Vismaz par to liecina “Swedbank” veikts pētījums. Faktiski pret visiem maksājumiem cilvēki izturoties ar lielāku vai nedaudz mazāku atbildības sajūtu. Un šajā ekonomiskajā situācijā tas patiešām liecina par augstu apzinīgumu un vēlmi pēc labākās sirdsapziņas nokārtot savas saistības.
Lasīt visu rakstu...

Ministrs Roze atkāpās. It kā gaidīti, it kā negaidīti, bet atkāpās. Iespējams, šāds risinājums otrdienas sakāpinātajā Rīgas un Pierīgas gaisā bija vislabākais un pareizākais. Un tomēr – atkal un atkal nākas pārliecināties, ka politiķi patiešām vairs nesaprot savus vēlētājus un pārmetumus, ko tie izsaka politiķiem. Vismaz tāds iespaids palika, klausoties ministra pusstundu garo interviju televīzijā.
Lasīt visu rakstu...

Interesanti, ka tikai tad, kad sabiedrība faktiski izdara nopietnu spiedienu, politiķi sāk rosīties un patiesi atbildīgi meklēt iespējas, kā finansiāli atbalstīt vienu vai otru nozari. Vismaz tāds iespaids rodas, kad valdība jau sāk runāt par 22 miljonu latu atbalstu lauksaimniekiem, lai gan vēl pirms dažām dienām vairāk par 17 miljoniem solīt nekādi nespēja.
Lasīt visu rakstu...