Arhīvs
Aprīlis, 2024
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
6
|
7
|
|
8
|
9
|
10
|
11
|
12
|
13
|
14
|
|
15
|
16
|
17
|
18
|
19
|
20
|
21
|
|
22
|
23
|
24
|
25
|
26
|
27
|
28
|
|
29
|
30
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
|
Latvijā ir daudz un dažādu tiesībsargājošo un kontrolējošo iestāžu. Katrai ir savas funkcijas, pienākumi un tiesības. Brīžiem pat šķiet – vai tiešām tās visas ir tik nepieciešamas valsts funkcionēšanas nodrošināšanai? Bet laikam jau ir nepieciešamas – ja jau eksistē. Bet pārdomas izraisa kas cits – šo dažādo struktūru savstarpējā cīkstēšanās.
Lasīt visu rakstu...
Redz – atkal Drošības policijai ir darbiņš – tās darbinieki sākuši tā saucamo monitoringu par baumām, saistībā ar Swedbank iespējamajām finanšu problēmām. Patiesībā – tas ir ļoti prātīgi darīts, jo laikā, kad katra jauna negatīva ziņa rada paniku cilvēkos. Un tomēr – kādēļ atkal tāda divkosība?
Lasīt visu rakstu...
Vai pēdējā laikā ir dzirdēts runājam par jebkuru tematu tik daudz kā par tēriņu mazināšanu un taupīšanu? No vienas puses – tas ir būtiski ekonomikas stagnācijas laikā. Taču no otras puses – aizvien vairāk sāk šķist, ka par runām tālāk arī nekas nenotiek.
Lasīt visu rakstu...
Lai arī referendums par tautas tiesībām atlaist Saeimu ir vēl salīdzinoši nesena pagātne, tomēr šķiet, politiķi jau ir aizmirsuši būtiski lielas daļas vēlētāju pausto viedokli par atbilstošiem grozījumiem Satversmē. Vismaz tādas domas rosina tēvzemiešu pārstāvju paustais uzskats, ka šādi grozījumi nav nepieciešami.
Lasīt visu rakstu...
Kārtējo domu pērli paudis valdības pārstāvis – šoreiz veselības ministrs Eglītis. Viņš rosina sabiedrību vairāk nodarboties ar dažādām aktivitātēm un atmest netikumus, lai tādējādi neapgrūtinātu veselības aprūpes nozares speciālistus. No vienas puses – tas ir pat ļoti loģisks pamudinājums – katram ir vairāk jārūpējas par savu veselību. Taču no otras puses – vai tas, ka cilvēks meklē ārsta palīdzību, nozīmē, ka tādā veidā viņš rada apgrūtinājumu dakterim?
Lasīt visu rakstu...
Interesantu domu izteicis apvienības „Saskaņas centrs” priekšsēdētājs Nils Ušakovs – LPP/LC pārstāvis būtu labāks Rīgas mērs nekā šobrīdējais Rīgas mērs Jānis Birks. Jā, iespējams, ka tā ir taisnība, tikai paliek jautājums – kādēļ Ušakovs nenosauc konkrētu cilvēku?
Lasīt visu rakstu...
Interesantu domu izteicis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī – pēc viņa domām vajag sodīt tos, kuri esot atbildīgi par pasaules finanšu krīzi. Ja jau izskan tik asi paziņojumi, tad jau varētu domāt, ka ir arī vismaz aptuveni zināmi potenciālie sodāmie.
Lasīt visu rakstu...
Beidzot sakustējies politisko partiju finansēšanas jautājums – valdības komiteja izskatījusi Korupcijas apkarošanas no novēršanas biroja priekšlikumu finansēt politiskās partijas no valsts budžeta. Lai arī te ir nosacījums – budžeta finansējumu saņemtu tikai tās partijas, par kurām kārtējās Saeimas vēlēšanās atdots ne mazāk kā 2% vēlētāju balsu.
Lasīt visu rakstu...
Nekāds jaunums nav tas, ka tuvākajos mēnešos tiek prognozēts liels uzņēmumu maksātnespējas procesu vilnis. Valsts struktūras tam ir gatavas – tiesu sistēma sagatavota un arī maksātnespējas administratoru, šķiet, pietiks. Un tomēr – vai tas šodienas apstākļos ir galvenais?
Lasīt visu rakstu...
Laikam jau tomēr ir taisnība, ka tikai retos gadījumos divu cilvēku viedokļi un skatījumi uz lietām un notikumiem var sakrist simtprocentīgi. Līdzīgi ir arī šodien, kad speciālisti runā par Latvijas ekonomikas nākotnes perspektīvām un termiņiem – aizvien biežāk dzirdamas atšķirīgas prognozes par laiku, kurā Latvijas ekonomika atdzīvosies.
Lasīt visu rakstu...
Lai arī joprojām nav nekādas skaidrības par to, kādā veidā valsts plāno samazināt savus tēriņus, tomēr diezgan skaidri sāk iezīmēties fakts, ka daudzas lietas koalīcijas iekšienē nemaz netiek pārrunātas, pirms tās tiek nodotas publiskai apspriešanai. Tā vismaz liek domāt ļoti atšķirīgie viedokļi, ko pauž koalīcijas partneri gan par atsevišķu ministru krēslu likvidēšanu, gan arī citiem būtiskiem jautājumiem, kas skar vienas vai otras partijas intereses.
Lasīt visu rakstu...
Premjers Godmanis, šķiet, tomēr izlēmis sabiedrībai apliecināt, ka arī valdība spēj būt taupīga, un tādēļ tomēr nolemts, ka tiks likvidēti vairāki ministru posteņi, kuri jau līdz šim savu efektivitāti ir salīdzinoši maz apliecinājuši. Protams, pašiem ministriem ir cits viedoklis, jo tādējādi taču nāksies zaudēt savus amatus.
Lasīt visu rakstu...
Šķiet, arī Latvijā šodien būs zināmā mērā vēsturiska diena, tikai atšķirībā no ASV, kur negaidīti par bankrotu paziņojusi viena no lielākajām bankām, Latvijā notikums ir daudz piezemētāks, tomēr arī svarīgs – tiesa skatīs pirmo privātpersonas maksātnespējas lietu.
Lasīt visu rakstu...
Šā gada augustā iztikas minimums, salīdzinājumā ar jūliju, ir samazinājies par 78 santīmiem – līdz 161,23 latiem. Tā vēsta Centrālās statistikas pārvaldes dati. Bet ko tas nozīmē reālajā dzīvē? Reālajā dzīvē šis termins faktiski maz ko izsaka ierindas pilsonim kaut vai tāpēc, ka katram no mums ir savs iztikas minimums.
Lasīt visu rakstu...
Lai arī cik dīvaini tas neizklausītos, tomēr laiks, kad valsts ar visiem tās iedzīvotājiem iet cauri grūtākam laika posmam ekonomikā, ir ne tikai smags pārbaudījums, bet arī iespēju laiks tiem, kuri vēlas un prot domāt un meklēt iespējas. Protams, tas pilnīgi nekādā mērā neattiecas uz valsti, jo diemžēl vismaz Latvijā ir skaidri redzams, ka valsts aparāts ir pārāk smagnējs un ne tikai nevar, bet arī nevēlas mainīties. Vismaz tāda sajūta rodas, skatoties pasīvās darbības, kuras veic valsts pārvalde.
Lasīt visu rakstu...
Patiesībā šāds jautājums rodas, kad iepazīstamies ar ārvalstu un vietējo speciālistu vērtējumiem par ekonomisko situāciju Latvijā. Laikā, kad ārzemnieki runā par reālu krīzi valstī, pašmāju eksperti lieto gudrus vārdus – tādus kā recesija, stagnācija un tamlīdzīgi, bet izvairās runāt par krīzi.
Lasīt visu rakstu...
Lai arī cik ļoti mums gribētos domāt, ka pasaules procesi tik izteikti nevar ietekmēt un arī neietekmē Latvijas ekonomiku, tomēr reāli jāsecina – ikviens lēmums pasaules valdošajās ekonomiskajās sistēmās ietekmē arī Latvijas ekonomiku.
Lasīt visu rakstu...
Patiesībā tas jau notika vakar un, visticamāk, visiem jau ir mazliet piemirsies un tik lielas dusmas, neizpratni un vilšanos atbildīgo dienestu darbā, šodien jau vairs neizraisa. Runa, protams, ir par vakardienas pēkšņajiem plūdiem, kas paralizēja visu Rīgu uz vairākām stundām un kā jau ierasts, atbildīgie dienesti tikai plātīja rokas un klāstīja, ka neko nespējot padarīt.
Lasīt visu rakstu...
Aizvien vairāk sāk ironizēt par premjera rūpju grumbās saraukto pieri un valdības spēju risināt ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Latvijā. Un laikam iemesls tam ir vienkāršs – sabiedrībai ir apnicis klausīties solījumos un pamācībās, bet gribas beidzot redzēt reālus darbus, kurus, šķiet, šī valdība vairs nespēj paveikt.
Lasīt visu rakstu...
Interesantas atziņas nākas dzirdēt pēdējo dienu laikā – valdība nolēmusi nākamgad nepaaugstināt valsts sektorā strādājošo algas, bet Latvijas Banka šādu valdības soli atzīst par gana labu esam, jo tas ļaušot izbēgt no vēl lielākas iestigšanas purvā. Protams – pieaugot algām, var palielināties tēriņi. Tomēr laikam lielie valsts vīri aizmirsuši vienu niansi – inflācija jau sen ir noēdusi visus iepriekšējos algu pieaugumus un patlaban cilvēki jau tāpat ir uz izmisuma robežas.
Lasīt visu rakstu...
Nu jau kārtējais maiznieks domā par savas ceptuves slēgšanu ciet. Ņemot vērā vispārējās tendences ekonomikā, par šādu situāciju vairs nav ko brīnīties. Taču īsti gan nav skaidrs, kādēļ tik pēkšņi sākas maiznīcu grūtības un gandrīz vienlaicīgi.
Lasīt visu rakstu...
Teju mēnesi sabiedrību baroja ar pozitīvu ideju par faktiski nevajadzīgo ministru posteņu likvidēšanu, taču nu šķiet, ka tā ir bijusi tikai tāda tukša vārdu spēle, kas jau iepriekš bijusi paredzēta aizmirstībai.
Lasīt visu rakstu...
Aizvien biežāk saistībā ar Latvijas ekonomikas attīstības tendencēm tiek lietots vārds recesija. Līdz šim mēs vairāk dzīvojām ar rozā brillēm un slavinājumiem, ka ekonomika attīstās ļoti strauji un augšupejošā virzienā. Tomēr līdz ar krīzes pastiprināšanos pasaulē un nu jau arī Latvijā, aizvien vairāk sākam apzināties, ka Latvijas ekonomika patlaban nevis attīstās, bet gan grimst.
Lasīt visu rakstu...
Jau gadiem ik pa laikam var dzirdēt, ka transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jeb OCTA sistēma rada zaudējumus apdrošinātājiem, tādēļ esot nepieciešams paaugstināt apdrošināšanas prēmijas. Vienlaikus arī autovadītāji bieži ir neapmierināti ar OCTA sistēmu, jo apdrošinātāji ļoti skopi ir brīdī, kad jāizmaksā apdrošināšanas atlīdzība.
Lasīt visu rakstu...
Līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos būtiski atkal aktivizējušās arodbiedrības, prasot valdībai rīkoties daudz enerģiskāk, lai palīdzētu lielai sabiedrības daļai pārciest gaidāmo dzīves dārdzības pieaugumu. Vienlaikus nav redzams konkrēts ceļš, kā risināt ekonomiskās problēmas.
Lasīt visu rakstu...
|
