Arhīvs
Aprīlis, 2024
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
6
|
7
|
|
8
|
9
|
10
|
11
|
12
|
13
|
14
|
|
15
|
16
|
17
|
18
|
19
|
20
|
21
|
|
22
|
23
|
24
|
25
|
26
|
27
|
28
|
|
29
|
30
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
|
Strauji tuvojas 2009. Gada pašvaldību vēlēšanas, kad balsosim par jaunizveidoto novadu deputātiem. Šī pašvaldību reforma ilgst jau daudzus gadus un šajā laikā ir izskanējis daudz atbalsta un kritikas iecerētajai jaunajam administratīvajam sadalījumam. Viens ir skaidrs – atsevišķas mazas pašvaldības ar saviem nelielajiem budžetiem nespēj pietiekami efektīvi attīstīties, jo visām ikdienas vajadzībām vienkārši pietrūkst naudas. Tādēļ bieži ir jāizvēlas starp vajadzīgo un īpaši vajadzīgo. Taču līdz šim ir palicis skaidri neatbildēts viens būtisks jautājums – vai jaunās, nu jau daudz lielākās pašvaldības spēs vienmērīgi attīstīt visu savu teritoriju?
Lasīt visu rakstu...
Redz, jaunais Parekss bankas šefs Nils Melngailis jau drīz pēc iecelšanas sāk aktīvi saimniekot uzņēmumā un viens no pirmajiem pasākumiem ir paziņojums, ka bankai būtu labi dabūt vēl 200 miljonus latu. Tas, pēc bankas jaunā šefa domām, būtu pozitīvs signāls klientiem un citiem. Protams, tas būtu labi, tomēr gribas pajautāt pašam bankas šefam – vai nebūtu pienācis laiks bankai pašai piesaistīt papildu līdzekļus, nevis tikai gaidīt no akcionāriem?
Lasīt visu rakstu...
Vēl pirms gada. Vēl pirms pusgada. Un pat vēl pirms pavisam neilga laika valdība mūs baroja ar pasakām un teikām, ka Latvijas ekonomika pārdzīvo nelielas grūtības un valdība visu kontrolē un nekas traks ar mūsu ekonomiku nenotiks. Šodienas realitāte liecina par pavisam ko citu. Un tas nekādā veidā nedara godu ne valdības vadītājam, ne finanšu ministram.
Lasīt visu rakstu...
Lai arī pēdējo dienu lielākais “hīts” ir finanšu ministra Ata Slaktera intervija ārvalstu žurnālistiem par Latvijas finanšu situāciju, tomēr šoreiz atkal vairāk gribas pieskarties mazliet nopietnākam tematam – par valdības plāniem un attieksmi pret sabiedrību.
Lasīt visu rakstu...
Lai arī diezgan strauji tuvojas lielās Ziemassvētku un jaungada brīvdienas, tomēr šķiet, daudziem šogad svētku noskaņu pabojās situācija valsts ekonomikā, ko nu jau sākam katrs izjust aizvien vairāk. Jāsaka, “patīkamu” dāvanu sagādājis atkal premjers, kurš uzdevis izvērtēt iespējas par 10-30% samazināt valsts pārvaldē strādājošo atalgojumu.
Lasīt visu rakstu...
Fantastiski! Ar lielu sajūsmu varam uztvert ziņu, ka beidzot arī valsts uzņēmums Latvenergo nolēmis sekot modernajām tirgus tendencēm un veidos jaunu logo. Kā intervijā LTV raidījumam “100.panta” izteicies Latvenergo vadītājs Kārlis Miķelsons – šis ir īstais brīdis, lai investētu šādās aktivitātēs.
Lasīt visu rakstu...
Tieši šādu jautājumu gribas uzdot valdībai, kura nule kā pārņēmusi vēl lielāku daļu Parekss bankas akciju nekā sākotnēji bija plānots. Pašreizējā publiski pieejamā informācija liecina, ka valstij tagad piederēs 84,83% Parekss bankas akciju – tātad ne visi 100%. Šeit, protams, rodas jautājums, kam tad paliks atlikušie 15,17% bankas akciju un kādēļ šī akciju daļa paliek kādiem privātajiem akcionāriem.
Lasīt visu rakstu...
Nupat arī tā saucamie valdības sociālie partneri sāk izteikt bažas par valdības rīcību, nestāstot visu informāciju par situāciju valstī un iecerētajām aktivitātēm ekonomikas situācijas stabilizēšanai. Par nožēlu jāsecina – vai nu situācija mainās patiešām vai ik stundu, vai arī pašreizējā valdība vienkārši nezina, ko un kā darīt.
Lasīt visu rakstu...
Ekspremjers Aigars Kalvītis laikrakstā “Bizness & Baltija” stāsta, ka viņa valdībai pieņemt nepopulārus, bet acīmredzot vajadzīgus lēmumus traucējis sabiedrības spiediens. Taču vēlme sakārtot ekonomiku, pēc visa spriežot, viņa valdībai ir bijusi. Kā bija patiesībā, to mēs droši vien neuzzināsim, tomēr nesaprotama šķiet šāda runāšana, atceroties rožainās cerības un “trekno gadu” solījumus.
Lasīt visu rakstu...
Kad dažādi speciālisti runā par šodienas krīzes iemesliem, tiek piesaukta ne tikai pasaules krīze, bet arī latviešu nepiesātinātība un ļaušanās kredītu un tērēšanas eiforijai labajos gados. Tagad nu šīs eiforijas sekas mēs jūtot katrs uz savas ādas. Iespējams, ka tas tiešām tā arī ir. Taču tagad eiforija atradusi jaunu objektu – tagad valstī iestājusies vispārēja taupīšanas eiforija – taupa visur un pilnīgi uz jebko.
Lasīt visu rakstu...
Šodien laikrakstā Neatkarīgā publicēta gara un plaša intervija ar, kā laikraksts raksta “pieredzējušo politiķi”, Tautas partijas biedru Gundaru Bērziņu. Katra intervija vienmēr ir interesanta un no katras var iegūt kādas interesantas atziņas. Un tomēr šī nedaudz atšķiras – atšķiras ar diezgan spēcīgu “uzbraucienu” Valsts prezidentam par viņa darbību prezidenta amatā.
Lasīt visu rakstu...
Dīvaini, ka pirmo reizi daudzu gadu garumā nav jūtams cilvēku prieks par inflācijas mazināšanos un par cenu kritumu precēm. Parasti līdz ar cenu krišanos cilvēki atļāvās daudz vairāk pirkt, tomēr šobrīd eiforijas nav un cilvēki arī pie cenu krituma iepērkas daudz prātīgāk un rūpīgāk apdomā katras preces iegādes nepieciešamību.
Lasīt visu rakstu...
Atkal un atkal nākas konatstēt, ka Latvijas īpatnība ir visdažādākā līmeņa un apjoma slepenības par visdažādākajiem jautājumiem. Arī tagad, kad valdība izstrādā kārtējo ekonomikas stabilizēšanas plānu, neviena amatpersona neko nestāsta publiski, taču laikam neviens no politiķiem neaizdomājas, ka šāda slepenība nu nekādā mērā neveicina konstruktīva dialoga un savstarpējās izpratnes veidošanos starp valdību un sabiedrību.
Lasīt visu rakstu...
Līdz ar Parekss bankas akciju kontrolpaketes pārņemšanu valsts īpašumā varētu uzskatīt, ka tagad šī ir viena no divām drošākajām Latvijas bankām, jo tāpat kā Hipotēku un zemes bankai arī aiz Parekss bankas taču tagad stāv stiprā valsts. Un tomēr – kādēļ gan tādā gadījumā valsts tikai gaida, ka noguldītāji atkal uzticēsies Parekss bankai?
Lasīt visu rakstu...
Ja līdz pagājušā mēneša beigām prognozes par sagaidāmo bezdarba pieaugumu bija vairāk statistisku ciparu izteiksmē, tad novembris šajā lauciņā nesis jaunas vēsmas. Domājams, aizvien vairāk ir to cilvēku, kurus pašus, vai viņu draugus vai paziņas ir skārusi štatu samazināšanas rīkste. Protams, aiz katra lēmuma stāv dzīvs cilvēks ar savām vajadzībām un saistībām, tādēļ mazliet bažas māc, kā bezdarbs ietekmēs pārējos procesus.
Lasīt visu rakstu...
Lai arī cik tas neizklausītos dīvaini, tomēr šķiet, ka pašreizējai valdībai ir savs viedoklis par demokrātiju un atbildību. Protams, tas ir tikai minējums, tomēr tādus secinājumus nākas izdarīt pēc tam, kad valdība, tā īsti neko nepaskaidrojot, nolēma pagarināt pieteikšanās termiņu uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) šefa amatu.
Lasīt visu rakstu...
Līdz ar rudens pāriešanu ziemā Latvijā atkal iestājas mums raksturīgie laika apstākļi - migla, slapjdraņķis un slideni ceļi. Lai arī ne vienmēr autovadītāji ir apmierināti ar ceļu dienestu darbu, tomēr kopumā jāsaka - brīdinājumi par braukšanas apstākļu izmaiņām vienmēr tiek izteikti savlaicīgi un katra paša ziņā ir izvēlēties braukšanas stilu un ātrumu. Jāatzīst - ja salīdzinām šo jomu ar valsts ekonomiku, diemžēl te ne tikai nejūt spēcīgu un pašaizliedzīgu valdības darbu, bet arī ne vienmēr tiekam savlaicīgi brīdināti par iespējamām izmaiņām apstākļos.
Lasīt visu rakstu...
Kā izskatās, ne vienmēr krīze sev līdzi nes tikai sliktas ziņas un notikumus. Dažreiz ekonomikas attīstības tempu mazināšanās dod savu labumu. Vismaz tā šķiet, raugoties uz tirdzniecības sektoru - aizvien vairāk palielinās atlaižu skaits visdažādākajām precēm veikalos. Bet tas nozīmē vienu - cenu eiforija preču sektorā arī beidzot ir apturēta.
Lasīt visu rakstu...
Diezgan skaidrs, ka nākamais gads ieviesīs būtiskas izmaiņas Latvijas darba tirgū. Turklāt domājams, ka līdz ar ekonomikas krīzes radītajiem apstākļiem, kuru dēļ darba devēji būs spiesti būtiski optimizēt savus izdevumus, liela daļa šīs optimizācijas nāks pār darbinieku galvām.
Lasīt visu rakstu...
Ko darīt valstij, kad autoritatīvas starptautiskas kredītreitingu aģentūras sliktos laikos būtiski un turklāt viena aiz otras samazina gan pašas valsts, gan dažādu tās uzņēmumu kredītreitingus? Sākt nopietni satraukties par iespējamo un esošo investoru uzticēšanās zudumu? Diez vai. Drīzāk ir jāpaceļ galva un ļoti kritiski jāizturās pret šādiem vērtējumiem.
Lasīt visu rakstu...
Aizvien interesantākas idejas nāk no valdības mājas gaiteņiem. Kā pēdējais „patīkamais” jaunums ir ziņa, ka darbu zaudēs 200 policistu. Jāsaka, ziņa ir patiešām patīkama, jo iekšlietu ministrs precizēja sākotnēji izskanējušo informāciju – pirms tam tika minēts, ka atlaidīs 500 policistus.
Lasīt visu rakstu...
Taupīšana šodien patiešām ir viens no populārākajiem vārdiem. Sevišķi uz taupīšanu mudināt naski ir valdības pārstāvji un citi politiķi. Tomēr aizvien vairāk šķiet, ka politiķi vispārēju taupību saprot nedaudz savādāk nekā pārējā sabiedrība. Tā vismaz šķiet, uzzinot, kā taupa valsts.
Lasīt visu rakstu...
Nevienam nav jaunums tas, ka nekas tik ļoti cilvēku nepadara viegli ievainojamu un tramīgu kā neziņa un informācijas trūkums. Diemžēl šķiet, ka pēdējo mēnešu laikā Latvijai ir raksturīgs šis skaidras un nepārprotamas informācijas trūkums par daudziem jautājumiem un iespējamiem noteikumiem.
Lasīt visu rakstu...
Pēdējā laikā medijos un sabiedrībā izskanējušās bažas par jaunuzceltā Dienvidu tilta tehniskajām nepilnībām un izliekšanos rada neticību – kas notiks pēc 18. novembra, kad tiks atklāta reāla ikdienas satiksme pār “zelta” tiltu.
Lasīt visu rakstu...
Laikā, kad visā pasaulē aizvien vairāk meklē iespējas kā ar mazākām sāpēm izkļūt no finanšu krīzes, arī Latvijas valdība nesēž malā un izskata iespējas atbalstīt privāto sektoru, lai ātrāk spētu pārvarēt ieilgušās grūtības ekonomikas jomā. Kā viens no šādiem soļiem būtu uzskatāma ideja sniegt valsts galvojumus kredītiestāžu aizņēmumiem.
Lasīt visu rakstu...
|
